Ievads
Latvijai atgūstot neatkarību , sākās jūrniecības pārkārtošana brīvā tirgus apstākļiem, sagatavošana privatizācijai, privatizācija un jūrniecības izglītības sistēmas izveidošana ar apmācību latviešu valodā
Neatkarības iegūšana
Jūrniecības reorganizāciju sāka jūrnieki un jūrniecības darbinieki. 1989 nodibinātās Latvijas Jūrniecības savienības galvenais uzdevums bija nacionālas jūrniecības atjaunošana. Par LJS pirmo valdes priekšsedetāju ievēlēja G. Šteinertu, par vietniekiem I. Rosu un B. Zeiliņu, atbildīgo sekretāru A. Jurdžu. Tolaik kopā strādāja cilvēki, kas vēlāk darbojās dažados virzienos, pat pretēji, daža ieceres pat pipildījās tikai daļeji vai tika īstenotas citu cilvēku idejas. Latviešu jurniecības atjaunošanu sāka M. Aizsilniece, A. Akmeņlauks, M. Alders, Ģ. Aniņa, P avotiņš, J. Bergholcs, J. Bērziņš, J. Birks, A. Boja, A. Buklovskis, A. Brokovskis-Vaivods, A. Buks, A. Dandzbergs, A. Dundurs, V. Einiņš, M. Elsbergs, A. Evertovskis, K. Gailišs, A. Gailītis, A Ikaunieks, V. Kalnakārle, V. Keris, J. Kokars, A. Krišjānis, J. Krivojs , J. Leimanis, H. Līdaks, A. Ludeviks, M. Mertens, M.B. Mihejeva, M. Mihejevs, A. Muravskis, G. Ozoliņš, m Pesse, L. Plīrums, E. Raits, G. Ross, I. Ross, G. Saltais, I. Sarmulis, K. Svilpis, M. Šivars, G. Šteinerts, A. Ūķis, I. Vikmānis, A. Vjaters, B. Zeiliņš u.c. LJS sāka izstrādāt LR jūras kodeksu, kas kļuva par pamatu Jūras lietu un Satiksmes ministrijas izstrādātajiem Latvijas Jūrniecības noteikumiem (1994 pieņemti Latvijas Republikas Ministru kabinēta., 2003 – Saeimā). Sadarbība ar Lielbritāniju LJS izveidoja pirmo komercfirmu Māras līnija (atklāta 1990.28.11). Tās fraktētie kuģi sāka regulārus kravu pārvadājumus līnijā Rīga – Grimsbi – Antverpene.
Starptautiskas likumdošanai atbilstošas jūrniecības nozares attīsstības nacionālas programmas izstrādei, Latvijas pārstāvniecībai starptautiskās organizācijās, kā arī jūras transporta, zvejniecības, ostu, kugū būves un remonta pārvaldišanai 1990. gadā nodibināja LR Zivsaimniecības ministriju un Jūrniecības departamentu. 1991. tos apvienojot, izveidoja Jūras lietu ministriju,1992. gadā jūras lietu ministriju likvidēja un nozares pārvaldi nodeva LR Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamentam un Zivsaimniecības departamentam. Kuģošanas drošības kontrolei 1994. gadā izveidoja Satiksmes Ministrijas Jūrniecības departamentam pakļautu Latvijas Jūras administrāciju. Kopš 1995. gada augststākaā zivsaimniecības pārvaldes institūcija ir Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde. 1993. gadā Latviju uzņema ANO Starptautiskajā jūrniecības organizācijā IMO. Pirmais LR pstāvīgais pārstāvis IMO bija G. Šteinerts.
…
