Latvijas Republikas tiesu sistēma

Pēc 1990. gada 4. maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pasludināšanas kā viens no pirmajiem uzdevumiem tika izvirzīta tiesu reforma. Valstī sākās jaunas tiesību aizsardzības iestāžu sistēmas izveide. Primārais uzdevums nacionālās tiesu sistēmas izveidē kļuva, savas, Latvijas Republikas Prokuratūras radīšana. 1990. gada 26. septembrī tika pieņemts likums “Par prokuratūru uzraudzību Latvijas Republikā”. 1992. gada 15. decembrī tika pieņemts likums “Par tiesu varu”, pēc kā sekoja likumi: “Advokatūras likums”, “Zemesgrāmatu likums”, “Notariāta likums”, “Prokuratūras likums”, “Satversmes tiesas likums”, kuri sagatavoja tiesisko bāzi reformas veikšanai attiecīgajās institūcijās.
Saskaņā ar jaunajiem likumiem, minētās institūcijas būtiski mainīja savu statusu, kļūstot par neatkarīgām tiesu varai piederošām institūcijām. Valstī notikušās tiesu reformas gaitā darbu uzsāka piecas apgabaltiesas, tika likvidēta Saimnieciskā tiesa, kura neietilpa vispārējā tiesu sistēmā un kuras spriedumus nevarēja pārsūdzēt. Tika ieviesta apelācijas tiesvedība. Izpildot Latvijas Republikas likuma “Par tiesu varu” 44. pantu un 50. pantu LR Augstākās tiesas plēnums 1995.gada 3.oktobrī izveidoja Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātu ar Civillietu departamentu un Krimināllietu departamentu un Augstākās tiesas palātas – Civillietu tiesu palātu un Krimināllietu tiesu palātu.
Ir izveidota Satversmes tiesa kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Latvijas Republikas Satversmē un Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar Satversmes tiesas likumu tās kompetencē nodotas lietas (1).…