-
Latvijas Republikas sociālā valsts politika
2011. - 2015. g.
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Latvijas Republikas sociālā politika ES kontekstā | 3 |
1.1. | Sociālā aizsardzība un iekļautība | 3 |
1.2. | Politikas pamats | 3 |
Situācijas raksturojums | 4 | |
1.3. | Vadošo politisko partiju programmās ietvertie sociālās politikas jautājumi | 4 |
2. | LR saistošie starptautiskie normatīvie akti attiecībā uz psihoaktīvām vielām | 6 |
3. | No psihoaktīvām vielām lietotāju Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība LR un politiskā līdzdalība | 7 |
4. | Esošo pakalpojumu attīstības raksturojums, paredzētie MK noteikumu grozījumi, statistika | 8 |
5. | Ko es gribētu mainīt? 10 priekšlikumi | 9 |
6. | Informācijas avoti | 11 |
5. Ko es gribētu mainīt? 10 priekšlikumi.
LM realizē valts sociālo politiku jautājumā par psihotropo vielu lietošanas ļaunuma samazināšanu, piedāvājot atkarīgajiem no psihoaktīvām vielām sociālās rehabilitācijas valsts apmaksātus pakalpojumus. Ir pieņemti MK noteikumi Nr. 914, kuri nosaka kārtību, kādā valsts piešķir šo pakalpojumu cilvēkam, kuram ir šī problēma, taču skaidri nedefinē rezultātu. Ņemot vērā psihoaktīvo vielu lietotāju nolemtību lietošanas pārtraukšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā: „agrāk”, „vēlāk”, vai „nekad”, domājot par valsts naudas mērķtiecīgu izlietošanu, uzskatu, ka:
1. Izveidot jaunus valsts finasētus pakalpojumus, apvienojot tos sistēmā, ņemot vērā cilvēka fiziskās un garīgās veselības potenciālu, atbilstoši nosakot rehabilitācijai nepieciešamos termiņus un uzdevumus, apvienojot tos konsekventā sistēmā.
2. Normatīvajos aktos paredzēt ģimenes ārstu, narkologu, sociālo institūciju, aizbildņu (bērnu namu), vecāku - komandas līdzatbildību slēdzienu sagatavošanā un atgriezenisko saiti, atbilstoši izvēlētajam pakalpojumam.
3. Nepieciešams normatīvajos aktos veikt grozījumus, papildinājumus, un precizēt pakalpojuma mērķi, ņemot vērā sniegtā pakalpojuma mērķa grupu. Piemēram, - „...sociālo un darba spēju atgūšanai, nodokļu maksātāja atgriešanai darba tirgū pilnvērtīgā pilsoniskā apziņā....”, vai – „...atbalsts morālo vērtību, identitātes un darba spēju atgūšani...”.
4. Normatīvajos aktos paredzēt pašvaldību līdzdalību konkrētos pakalpojuma attīstības posmos ar pakalpojuma līdzfinasējumu, ņemot vērā cilvēkam paredzētos rehabilitācijas mērķus.
5. Normatīvajos aktos noteikt valsts un pašvaldību institūciju sadarbības modeli un nepieciešamo pakalpojumu klāstu attiecībā uz psihoaktīvo vielu lietotāju profilaktiskajiem pasākumiem, izveidojot, LM pārziņā, atbildīgo valsts institūciju, kuras pilnvaras paredz gan izlītojošo, gan kontroles darbību, ar kuratoriem pašvaldībās.
…
Latvijas Republikas sociālā valsts politika un psihoaktīvo vielu lietotājiem valsts piedāvāto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība laika posmā no 2003 – 2014 gadam. 1. LR sociālā politika ES kontekstā. Sociālā politika Latvijā balstās uz ANO konvencijām un ES izstrādātajiem normatīviem. ES sociālās politikas mērķis ir iedzīvotāju dzīves un darba apstākļu uzlabošana, nodarbinātības veicināšana, pienācīgas sociālās aizsardzības nodrošināšana, sociālais dialogs un diskriminācijas novēršana. Līguma par Eiropas Savienības darbību 4.pants nosaka, ka sociālā politika ir Eiropas Savienības (ES) un dalībvalstu dalītā kompetence. Tādejādi, ES nenosaka dalībvalstu sociālo politiku, bet gan galvenās vadlīnijas un minimālos standartus. Tiešs sociālais atbalsts, piemēram, dažādu pabalstu vai pensiju veidā, joprojām ir katras dalībvalsts ziņā. Jautājumi, kas skar sociālo jomu, tai skaitā, nodarbinātības jautājumus, tiek apspriesti ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju. Tā ir padomdevēja iestāde, kas ES mērogā pārstāv darba devējus, arodbiedrības, lauksaimniekus, patērētājus un citas interešu grupas. Komitejā darbojas 344 pārstāvji no 27 dalībvalstīm. ES sociālā politika aptver šādas jomas: brīva darbaspēka kustība; sociālās drošības shēmu koordinēšana; darba tiesiskās attiecības; drošība un veselība darbā; sociālais dialogs; vienlīdzīga attieksme; sociālā aizsardzība; nodarbinātība; finansiāls atbalsts (nodarbinātības veicināšanai, cilvēkresursu attīstībai u.c.)
- Latvijas iedzīvotāju valsts valodas zināšanu līmenis
- Latvijas Republikas sociālā valsts politika
-
Starptautiskie reitingi kā Latvijas valsts tēla informatīvais avots. ANO tautas attīstības reitings (2000 - 2002)
Referāts6 Politika, Socioloģija, Starptautiskās organizācijas
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Starptautiskie reitingi kā Latvijas valsts tēla informatīvais avots. ANO tautas attīstības reitings (2000 - 2002)
Referāts augstskolai6
-
Latvijas iedzīvotāju valsts valodas zināšanu līmenis
Referāts augstskolai19
Novērtēts! -
Eiropas Savienības sociālā politika
Referāts augstskolai25
Novērtēts! -
Sieviešu loma Latvijas politikā
Referāts augstskolai25
Novērtēts! -
Latvijas Republikas Ministru kabineta sociāli demogrāfiskais raksturojums. 2002.-2005.gads
Referāts augstskolai24