Politisku un ekonomisku streiku brīvība izraisīja pretestību (bailes no barikādēm un bumbām, īpaši no zemnieku partiju puses.30 Bez šī panta pārrunas izraisīja jautājums par baznīcas šķiršanu no valsts un Latgales pašvaldības autonomijas jautājums. Šī jautājuma dēļ Latgaļu zemnieku partijas frakcija un Latgales bezpartejisko grupa atturējās no vispārējā balsojuma par Satversmes otro daļu trešajā lasījumā, tādēļ tās pieņemšanai pietrūka balsu. Latgaļi bija ieinteresēti šīs daļas pieņemšanā, taču viņu protesta balsojums izrādījās šai daļai liktenīgs.
Fēlikss Cielēns pat mudināja savu partiju nepieņemt Satversmi vispār, ja tajā nav otrās daļas.31 Trīs sociāldemokrātu deputāti – Fricis Menders, Ansis Buševics un Ansis Rudevics pārkāpa partijas disciplīnu un balsoja par Satversmes pieņemšanu arī bez otrās daļas.32 Viņu balsis arī deva nelielu vairākumu. 1922. gada 22. februārī Satversmi pieņēma galīgajā lasījumā.
Secinājumi
Latvijas Republikas Satversme ir stingrā konstitūcija, kuru var mainīt tikai ar parlamenta divu trešdaļu deputātu gribu. Tā nepieļāva biežas un pārejošu apstākļu diktētas izmaiņas. Konstitūcijai jāievieš stabilitātes izjūta. Satversme noteic, ka Latvija ir brīva, neatkarīga un demokrātiska republika, kurā vara pieder Latvijas tautai un kuras valsts iekārtas un starptautiskā satura maiņu – pievienošanos kādai citai valstij, atteikšanos no suverenitātes un tam līdzīgi – var izlemt tikai Latvijas tauta referendumā. Centrā ir parlamenta vara, taču Ministru kabinetam arī ir plašas tiesības – izdot likumdošanas aktus sesiju starpbrīžos u.c.33
Kaut arī Satversmes otrajā daļā paredzētās tiesības vēlāk tika nodrošinātas atsevišķos likumos, tad šo tiesību noteikšanai pamatlikumā būtu bijusi liela nozīme demokrātiskās sadzīves principu nostiprināšanā tautā – kā formāli juridiski, tā arī psiholoģiski un idejiski.
1998. gada 10. oktobrī Saeima beidzot pieņēma Satversmes 8. nodaļu „Cilvēka pamattiesības”, tā pavelkot svītru zem ceturtdaļas gadsimta veca parāda.34
…
