Nobeigums
Valsts politikas izveide ir grūts un sarežģīts process, kas jāveido ilgtermiņā, piedaloties gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei. Lai arī konstitūcija darbojas kā valsts pamatlikums un noteikti ir izdots pirms daudziem gadiem, tas tomēr ir jāpilnveido un jāpapildina atbilstoši laikam. Pēc autora domām, Latvijas Republikas Satversme ir nepilnīga, jo tajā nav atrunātas dažādas lietas, kas būtiski ietekmē valsti- pašvaldību darbība, ārpolitika, valsts drošība. Autoram vistuvākais ir ASV modelis, kur valsts ir prezidentāla republika, tāpat arī abu pārējo Baltijas valstu konstitūcijas ir tiešākas, konstitūcijai nav jābūt pārāk garai, taču skaidrai.
Izvērtējot Latvijas ekonomisko un sociālo stāvokli, secinu, ka valstī pastāv korupcija, neizlēmība, „ēnu ekonomika”, milzīgs noziegumu un pārkāpumu skaits, kas norāda uz to, ka Latvijas likumi nedarbojas jeb arī ir viegli apejami. Lai to labotu, jāsāk jau ar konstitūciju, protams, arī jāreorganizē valdības un tai padoto iestāžu darbība.
Latvijas Republikas Satversmē preambulā noteikts, ka vara pieder tautai, taču kā šo varu tauta izmanto? Patiesībā gandrīz nekā, jo politiskā kultūra valstī ir pasība un sabiedriskā līdzdalība minimāla. Sabiedrībai būtu jāsāk aktīvāk iesaistīties valsts pārvaldē, patreiz no tautas ir dzirdama tikai žēlošanās. Latviju ir piemeklējuši grūti laiki, tači tie ir pārvarami tad, ja ar tiem cīnās.
Konstititūcija ir valsts svarīgākais dokuments, tā jāparzin būtu ikvienam, taču sabiedrība likumus nepārzin, līdz ar to bieži rodas domstarpības. Patreiz partiju apvienība „Visu Latvija/ Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir uzsākusi parakstu akciju par izglītību valsts skolās tikai latviešu valodā, kam es piekrītu, ja tā ir valsts apmaksāta iestāde izglītībai jābūt valsts valodā, ja tā ir privāta iestāde, izglītību var iegūt arī citā valodā. Taču tie nav vienīgie grozijumi, kas jāveic.
…
