Viens no interesantākajiem Latvijas vēstures posmiem - valstiskās neatkarības tapšana šā gadsimta divdesmitajos gados un valsts neatkarības atjaunošana deviņdesmitajos gados. Neapšaubāmi , ka tie bija sarežģīti , grūti un pretrunīgi laiki. Nācās veidot jaunas valsts pamatus: politiskus, tiesiskus, kulturālus, starptautiskus. Vissvarīgākais uzdevums valsts tapšanas periodā – pamatlikuma, konstitūcijas izstrādāšana un pieņemšana, t. i. tās uzbūves, konstrukcijas, noteikumu, iekārtojuma noteikšana. Pateicoties Kronvaldu Atim, latviešu valodā valsts pamatlikums ieguvis apzīmējumu Satversme, kas darināts no vārda “satvert”, saprotot zem tā valsts institūciju satveršanu, aptveršanu, noteikšanu.
Referāta mērķis – izpētīt Latvijas 1922. gada Satversmes tapšanu, tās būtību, tās unikālo atdzimšanu pēc septiņdesmit gadiem atjaunotā neatkarīgā Latvijas valstī. Vienlaikus referātā skarti dažādi viedokļi Satversmes satura un formas vērtējumā, tās tālākā attīstībā un pilnveidošanā.
Šajā referātā izmantoti Latvijas brīvvalsts laika dokumenti, ārzemju latviešu zinātnieku, padomju Latvijas vēsturnieku darbi, atjaunotās neatkarīgās Latvijas dokumenti, sabiedrisko darbinieku, juristu un vēsturnieku viedokļi un atzinumi. Visvērtīgākais materiāls par 1922.gada satversmes tapšanu, pieņemšanu, pilnveidošanu, autorprāt, atrodams trimdas latviešu vēsturnieka Ādolfa Šildes (1903.-1990.) pētījumos. Viņa vienpadsmit grāmatu par Latvijas vēsturi un politiku vidū minētā tēma vispamatīgāk skarta divās –“Latvijas vēsture 1914.-1940.,”(1978.) un “Pirmā republika”(1982.). Tās plaši izmantotas šajā referātā. Interesanta diskusija par tēmu “Satversmes reforma Latvijā: par un pret” 1995. gadā notikusi Sociāli ekonomisko pētījumu institūta organizētajā seminārā. Referātā izmantoti šā semināra atzinumi, viedokļi.
Latvijas neatkarīga valsts tika pasludināta 1918.gada 18. novembrī, taču tās valstisko institūciju veidošanos un pamatlikuma izstrādi aizkavēja karš. Kad karadarbība praktiski beidzās, Latvijas Pagaidu valdība pasludināja Satversmes Sapulces vēlēšanas.
Vēlēšanas notika 1920.gada 17. un 18. aprīlī, tajās piedalījās ap 85% balstiesīgo iedzīvotāju [17, 344]. Satversmes Sapulces vēlēšanās bija 57 kandidātu saraksti, kurus bija iesniegušas 25 dažādas partijas vai grupas. Vietas valdībā ieguva 17 grupas (skat.1. pielikumu). Sociāldemokrāti ieguva 57 mandātus no 150 iespējamiem, Zemnieku Savienība 26 mandātus, Latgales Zemnieku Savienība – 17 mandātus. No mazākumtautībām visvairāk mandātu ieguva Vācu Apvienotā partija – 6, ebreji – 6, krievi – 4.…
