Latvijas Republikas reģionu ekonomiskās izaugsmes tendences 2006.-2011.gadā

SECINĀJUMI
1. Pastāv daudzas definicījas un traktējumi jēdzienam „reģions”, tāpēc piemērot jēdzienu „reģions” Latvijas Republikas teritoriālajam dalījumam ir vienkārši.
2. Iekšzemes kopprodukts, nacionālais kopprodukts un kopprodukts uz vienu iedzīvotāju vislabāk spēj atklāt reģionu izaugsmes tendences un dinamiku.
3. Galvenais reģionālās izaugsmes mērķis ir veicināt valsts iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.
4. Reģionālā ekonomika ir nozare, kas pētī noteiktu teritoriju un ekonomiskos procesus tajā.
5. Pēc NUTS III klasifikācijas, Latvijas Republikas teritorija ir sadalīta sešos statistiskajos reģionos, lai nodrošinātu vieglāku statistisku datu sistematizēšanu.
6. Apskatot Latvijas Republikas statistisko reģionu ekonomiskās izaugsmes tendences 2006.-2011. gada periodā, autors konstatēja:
• Attīstītākais Latvijas valsts reģions ir Rīga, kur iekšzemes kopprodukts dažviet pat ir trīs reizes lielāks, nekā pārējos reģionos.
• Visiem statistiskajiem reģioniem saglabājas kopēja tendence-līdz 2008. gadam notiek ekonomiskā izaugsme, līdz ar 2009. gadu sākas recesija, kura turpinās vidēji divus gadus, sākot ar 2011. gadu, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju piedzīvo kāpumu un ir pat lielāks par 2008.gadā sasniegto.
• Vismazāk ekonomiski attīstīts reģions ir Latgales statistiskais reģions, jo tur tika novērots zemākais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju starp reģioniem un arī augstākais rādītājs ir zem vidējā pārējo reģionu līmeņa.
…