Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. (76.p.), bet Satversmes 1., 2., 3. un 6. pantu grozīšana bija jāapstiprina referendumā, par to balsojot vismaz pusei no balsstiesīgo skaita (79.p.). Tagad šim referendumā grozāmo pantu saraktam klāt ir pievienoti 4. un 77. panti. 4. p. iekļauj sevī jautājumu par valsts valodu, un ne tik tālā pagātnē mums bija pieredze, kurā bija jautājums par dota panta grozīšanu, tas bija neveiksmīgs.
Referendumu lēmumiem piešķīra augstāku spēku nekā Saeimas lēmumiem, prakse var pamanīt, ka nodrošināt veiksmīgu, rezultatīvu referendumu ir diezgan grūti. Līdz ar to var mēģināt secināt, ka realitātē augstāko likumdevēja varu īstenoja un turpina īstenot vienīgi Saeima.
Satversmē bija iekļauta arī sadaļa par tiesām. Tiesai tika veltīta visai īsa sadaļa. Tās panti pasludināja pilsoņu vienlīdzību tiesas un likumu priekšā (82. p.),. Tiesnešus apstiprina Saeima un viņi ir neatceļami. Tiesnešus pret viņu gribu var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu (84. p.), tas noteica, ka tiesnešus pret viņu gribu varēja atcelt vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Šobrīd ar šo pantu tiesības atcelt tiesnešus ir dotas Saeimai, kas var to izdarīt, pamatojoties uz tiesnešu discplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā. Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētā kārtībā. Kara tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata. (86.p.) Mūsdienu Satversmes redakcija ne stipri bet tomēr atšķiras no tās pamata redakcijas. Likumi ir mainīgi, tie mainās kopā ar sabiedrību, jo demokrātiskajā valstī (Latvijā) likumus tomēr pieņem tauta, un suverena vara valstī arī pieder valsts tautai.
…