Šo tematu es izvēlējos, lai izpētītu, kādi tad īsti ir šie neatkarības atzīšanas tiesiskie aspekti, un vai tādus var sastapt Latvijā. Temats manuprāt likās interesants arī no tāda viedokļa, kā izprast, ko nozīmē būt suverēnai valstij, un nebūt pakļautai kādas citas valsts pārvaldes struktūrai. Latvijai kļūstot suverēnai, cilvēkos cēlās iekšējā pašapziņa un lielāka ticība saviem spēkiem, paverot lielas iespējas pierādīt sevi kā sevis cienīgu Latvijas pilsoni.
Darba mērķis ir izanalizēt suverenitāti no diviem aspektiem - teorētiskā un praktiskā - Latvijas neatkarības un suverenitātes iegūšana vēsturiskā skatījumā. Šī darba pirmajā daļā centīšos izpētīt, kā suverenitāte ir radusies. Otrajā daļā pievērsīšos Latvijas valsts suverenitātes atzīšanas pirmssākumiem un kādi principi ir tie, kas ļauj mums justies kā suverēnas valsts pilsoņiem. Turpināšu ar pētījumu, kādu lomu valsts suverenitātē spēlē Satversme. Nobeigumā pievērsīšos tādiem būtiskiem jautājumiem kā Latvijas neatkarības atjaunošana 1990.gadā un Latvijas suverenitātes nākotnes vīzijas - t.i., apskatīšu Latvijas suverenitāti Eiropas Savienības kontekstā.
Rakstot šo darbu, izmantošu tādus avotus kā Kārļa Dišlera "Demokrātiskas valsts iekārtas pamati", Ādolfa Švābes "Pirmā Republika", LR Satversmi, "Latvijas tiesību vēsturi", publikācijas no laikrakstiem "Diena", "Latvijas Vēstnesis", kā arī publikācijas Saeimas, Ārlietu ministrijas un Eiropas Integrācijas biroja oficiālajās mājas lapās internetā.
3. Kas ir valsts un tautas suverenitātes jēdziens un kā tas radies?
Valsts suverenitāte - specifiska valsts varas kvalitāte, tās neatkarības augstākā pakāpe un pilnība visā valsts teritorijā savu funkciju realizēšanā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Valsts varai pieder kompetence atrasties pāri citām kompetencēm valstī, pieder izšķirošais pārākums arī teritoriālās virskundzības aspektā.1
Valsts suverenitātes jēdziens ir piemitis jau pirmajām organizētajām ļaužu savienībām, kuras, spriežot pēc tagadējiem uzskatiem, varētu saukt par valstīm.
Šīs pirmās valstis radās, kad sīkākas ģintis apvienojās, radīja pastāvīgus valsts orgānus un izveidoja savas noteiktas valstis un noteiktu valsts iekārtu. Šādu valstu svarīgākie uzdevumi bija patstāvības nodibināšana un aizsargāšana, savas neatkarības nodrošināšana pret citām līdzīgām valstīm. Šāda patstāvības noorganizēšana pret citām valstīm sevī ietvēra suverenitātes jēdzienu.
Pamatojoties uz Aristoteļa aizstāvju domām, senajā Grieķijā jēdziens valsts suverenitāte esot bijis pazīstams ar vārdu valsts pašpieticība, kas nozīmējis valsts patstāvību saimnieciskajā ziņā.…
