Latvijas Republikas parlamentārisma periods, 1918.-1934.gads: iekšpolitiskās un ārpolitiskās problēmas

Latvijas valsts svinīga pasludināšana notika 1918. gada 18. novembrī. Savā pirmajā runā Ministru prezidents K. Ulmanis uzsvēra, ka Pagaidu valdības neatliekamais uzdevums būs „Latvijas valsts izbūve un nostiprināšana uz ārieni un iekšieni”. Viņš pasludināja arī visu Latvijas pilsoņu vienlīdzību un tiesības piedalīties valsts dzīvē neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes, kas sasaucās ar jau Tautas padomes politiskajā platformā deklarētajām nacionālo mazākumtautību tiesībām sūtīt savus pārstāvjus uz Tautas padomi un pārvaldes orgāniem. Tātad jau 1918. gadā tika skaidri formulēti Latvijas valsts nacionālās politikas pamatprincipi.
Pagaidu valdību veidoja, visai stingri ievērojot paritātes principu – pusi ministru deva Nacionāla padome, pusi – Demokrātiskais bloks. Kopš savas darbības sākuma tā īpašu uzmanību pievērsa attiecību noregulēšanai ar Vāciju, kurai Latvijā joprojām piederēja faktiskā vara. Jauna valdība centās panākt, lai pēc iespējas ātrāk Vācija to atzītu un vācu okupācijas iestādes tai nodotu valsts pārvaldes funkcijas. Jau 18. novembra vakarā K. Ulmanis un G. Zemgals informēja Vācijas ģenerāl-pilnvaroto Baltijas zemēs A. Vinnigu par Latvijas valsts nodibināšanu. Vācijas provizoriskā valdība nevilcinoties izlēma ar K. Ulmaņa Pagaidu valdību nodibināt attiecības.…