Mūsdienu sabiedrībā daudzās jomās noteicošie ir stereotipi. Muita, kā stereotips asociējas ar kaut ko sliktu, nevēlamu, negodīgu. Tikai daļai sabiedrības ir zināms, ka muita un muitas tiesības ieņem vienu no nozīmīgākajām vietām valsts ekonomikā, un tieši ar muitas tiesību institūta palīdzību tiek nodrošināta valsts ekonomiskā suverenitāte. Šis moments nosaka mūsdienīgu muitas tiesību attīstības aktualitāti. Nenoliedzami, ka nozīmīgu lomu muitas tiesības ir spēlējušas Latvijas valsts pirmsākumos.
Tiesību vēsture Latvijas Republikā, ideoloģijas neizkropļotā veidā, ir pētīta praktiski tikai pēdējos gados. Iepazīstoties ar informācijas avotiem, nonācu pie secinājuma, ka muitas tiesību vēsture, tās likumsakarības, attīstības cēloņi un sekas pētīti maz. Praktiski nav pētīti tiesību avoti Latvijas Republikas muitas tiesību pirmsākumos.
Latvijas Republikas veidošanās posmā – pēc suverēnas valsts proklamēšanas, tiesību doktrīnā tika ietverts kontinuitātes princips – tas ir iepriekšējās valsts iekārtas likumu esamība spēkā, ciktāl tie nav atcelti ar jauniem likumiem un nerunā pretī jaunajai valsts iekārtai. Tas pats attiecas arī uz muitas tiesībām. Pašsaprotami, ka izveidojoties jaunai valstij nav iespējams īsā laikā izveidot savu tiesību sistēmu, kura pilnībā atbilstu valsts iekārtai.
Referāta darba mērķis ir izpētīt neatkarīgas Latvijas valsts sākumposmā - 1918.gadā, piemērojamās iepriekšējās valsts iekārtas – lielvalsts muitas tiesības, kā galveno šī laika posma muitas tiesību avotu.
Tēmas sarežģītību nosaka tas, ka muitas tiesības nevar pētīt tikai juridiskā plāksnē – visas muitas tiesību izmaiņas ir cieši saistītas ar valsts ekonomiskās darbības procesiem. Būtībā ekonomika ir tās smadzenes, kas iniciē un vada instrumenta – muitas tiesību izmaiņas, nosaka attīstības virzienus un pilnveidošanas tempus. Ikkatrai izmaiņai muitas tiesībās ir ekonomiska rakstura cēlonis.
Krievijas muitas tiesību vēstures pirmsākumi meklējami jau Kijevas Krievzemes laikā un savu atspoguļojumu guvuši tādos tiesību pieminekļos kā “Krievu tiesa”. Krievijas Impērijas vēsturē dažādos laika posmos bijusi dažāda muitas politika, kura tika nostiprināta ar tiesībām – muitas kodeksiem, tarifiem, u.t.t.
Muitas tiesības, kā nozīmīgs valsts tiesību institūts, Krievijā var tikt uzskatītas sākot ar 1667.gada cara Alekseja Mihailoviča “Jauno tirdzniecības nolikumu”1, kurš ir pirmais muitas tarifs un vienots likumdošanas akts. Šajā kopojumā valsts izrādījusi interesi ne tikai par ārējās tirdzniecības objektu – precēm, bet arī par subjektu, nosakot ārvalstniekiem ievērojami augstākas ievedmuitas nekā vietējiem tirgotājiem. Tādējādi “Jaunais tirdzniecības nolikums”, ievieš jaunu tendenci Krievijas muitas tiesībās – krievu nacionālās prioritātes principu. …