Referāts
Uzņēmējdarbība un tiesības
Ekonomika
Latvijas Republikas muitas politika pēc pievienošanās Eir...-
Latvijas Republikas muitas politika pēc pievienošanās Eiropas Savienībai
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | MUITAS POLITIKA UN TĀS ATTĪSTĪBA | 5 |
1.1. | Muitas jēdziens un funkcijas | 5 |
1.2. | Muitas vēsturiskā attīstība | 5 |
1.3. | Muitas politikas būtība un mērķi | 6 |
2. | MUITAS POLITIKAS VEIDI | 8 |
2.1. | Protekcionisms | 8 |
2.2. | Brīva tirdzniecība | 12 |
3. | MUITAS TIESĪBU NORMU FUNKCIONĒŠANAS ATŠĶIRĪBAS LATVIJĀ PIRMS UN PĒC IESTĀŠANĀS ES | 14 |
3.1. | Svarīgākie ES muitas tiesību akti | 14 |
4. | MUITAS MAKSĀJUMI | 17 |
4.1. | Muitas maksājumu jēdziens | 17 |
4.2. | Muitas maksājumu struktūra | 17 |
4.2.1. | Muitas nodoklis | 18 |
4.2.2. | Akcīzes nodoklis | 19 |
4.2.3. | Pievienotās vērtības nodoklis | 19 |
5. | ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBA PĒC IESTĀŠANĀS EIROPAS SAVIENĪBĀ | 21 |
5.1. | Latvijas tirdzniecības politikas uzdevumi | 22 |
5.2. | Ārējās tirdzniecības pozitīvās un negatīvās iezīmes | 23 |
5.3. | ES integrācijas ietekme uz Latvijas eksporta un importa struktūru | 24 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 27 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS | 29 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Šajā kursa darbā tika izpētīti Latvijas muitas politikas rādītāji un to ietekme uz mūsu valsts ekonomikas attīstību. Apkopojot darbu ir uzskatīti sekojoši secinājumi.
1. Muitas politika ir neatņemama valsts ekonomiskās politikas sastāvdaļas. Muitas politika ir vērsta uz valsts iekšējās un ārējās tirdzniecības interešu realizāciju un aizsardzību.
2. Pastāv divi galvenie muitas politikas veidi: protekcionisms un brīvās tirdzniecības politika.
3. Latvijas Republikas muitas politika pēc pievienošanas ES ir protekcioniskā attiecībā pret trešajām valstīm (piem., Krieviju un Baltkrieviju), bet attiecībā pret ES dalībvalstīm tā īsteno izteiktu brīvās tirdzniecības politiku – bez jebkādiem ierobežojumiem Muitas savienības un vienotā tirgus sistēmā.
4. Ar Latvijas iestāšanās brīdi ES, muitas lietas Latvijas teritorijā nosaka galvenokārt ES muitas likumdošanas akti – regulas.
5. Muitas nodoklis ir ārējās tirdzniecības instruments, ar kura palīdzību tiek aizsargāts ES iekšējais tirgus.
6. Pievienojoties ES, Latvija pārņēma visus savienības noteiktos ievedmuitas tarifus un nodevas, kas jāmaksā par precēm no tā dēvētajām trešajām valstīm. No iekasētās muitas nodokļa un lauksaimniecības nodevu summas 75% veido ES tradicionālos pašu resursus - maksājums ES budžetā, bet 25% nonāks nacionālās nodokļu administrācijas rīcībā.
7. No 2004. gada 1. maija muitas kontrole tiek veikta ES ārējos robežpunktos, kā arī iekšzemē. Muitas kontroli veic LR Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes. Muitas kontrolei ir pakļautas preces, kuras tiek ievestas ES muitas teritorijā un izvestas ārā no šīs teritorijas.
8. Pievienošanās ES muitas savienībai veicina Latvijas tirdzniecību ar citām dalībvalstīm, īpaši ar ES valstīm, jo uz savienības iekšējām robežām jau netiek noformēta muitas procedūra un netiek veikta pastāvīga muitas kontrole.
9. Latvijas galvenās eksporta un importa partnervalstis ir Eiropas Savienības valstis, turklāt pēdējo gadu laikā arvien pieaug Lietuvas un Igaunijas īpatsvars kopējā ārējā tirdzniecībā.
10. Pēdējos trīs gados, pirms Latvija pievienojās ES valstu blokam, Latvijas preču eksporta izaugsme bija vidēji 14% un importa - 16% gadā. Pēc iestāšanās eksporta kāpums nedaudz pārsniedza 30%, bet importa - 27%.
11. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas ārējā tirdzniecībā vērojamas kā pozitīvas, tā arī negatīvas iezīmes.
12. Vēl nav izmantotas visas iespējas un priekšrocības, ko Latvijai dod ES dalībvalsts statuss. Latvijai jāturpina realizēt savas ekonomiskās intereses, kas saistītas ar visu to priekšrocību izmantošanu, ko sniedz brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka kustība, iekļaujoties pasaulē lielākajā vienotajā tirgū, kā arī iespējām, kuras sadarbībai ar trešajām valstīm paver ES kopējā tirdzniecības politika.
…
Muitas politikai īstenošanai ir liela nozīme valsts ekonomikā. Tā var palīdzēt nodrošināt brīvu tirdzniecību starp valstīm vai arī pretēji, apgrūtināt, šādu tirdzniecību, īstenojot iekšējā tirgus aizsardzību – protekcionismu. Muitas nodokļi, tirdzniecības līgumi, atbrīvojumi no muitas nodokļa, un atliktie maksājumi ir instrumenti, ar kuru palīdzību valsts realizē ārējās tirdzniecības politikas daļu – valsts muitas politiku. Lai īstenotu dzīvē valsts noteikto muitas politiku un muitas lietu vadību, nepieciešama atsevišķa institūcija – muita. Muita ir valsts izveidota iestāde, kas veic ekonomisko robežu aizsardzību, sniedz informāciju par starpvalstu tirdzniecības apjomiem, kas dos iespēju regulēt ražošanu un tirdzniecību nacionālajā līmenī, veikt nodokļu iekasēšanu, kā arī pilda citus valsts noteiktus uzdevumus. Galvenie muitas politikas mērķi ir: • valsts ekonomiskās suverenitātes un iekšējā tirgus aizsardzība; • sabiedrības aizsardzība, kontrolējot konvencionāli aizliegtu preču pārvietošanu pāri valsts muitas robežai; • ārējās tirdzniecības un muitas statistikas nodrošināšana; • muitas maksājumu iekasēšana; • preču pārvietošanas pāri muitas robežai un muitas maksājumu iekasēšanas kārtības nodrošināšana, lai veicinātu legālās ārējās tirdzniecības un tranzīta attīstību u.c. Studiju darba mērķis – izprast LR muitas darbības jēdzienu un būtību, noskaidrot, kā izmainījās LR muitas darbība pēc iestāšanās ES, kā arī noskaidrot ar muitas jomu saistīto procesu vietu starptautiskajā tirdzniecībā.
- Latvijas Republikas muitas politika pēc pievienošanās Eiropas Savienībai
- Latvijas Republikas prakse divpusējo konvenciju noslēgšanā un īstenošanā
- Muitas politika tranzīta jomā - problēmas, risinājumi un perspektīvas
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Muitas politika tranzīta jomā - problēmas, risinājumi un perspektīvas
Referāts augstskolai4
Novērtēts! -
Latvijas Republikas prakse divpusējo konvenciju noslēgšanā un īstenošanā
Referāts augstskolai8
-
Latvijas Bankas monetārā politika
Referāts augstskolai15
Novērtēts! -
Latvijas Bankas naudas politika
Referāts augstskolai11
-
Latvijas ārējās tirdzniecības politika
Referāts augstskolai72