Latvijā, pastāvot proporcionālajai vēlēšanu sistēmai un daudzpartiju sistēmai, tiek sekmēta bieža valdību maiņa. 8. Saeimas laikā jau ir bijušas izveidotas trīs valdības, no kurām pēdējā turpina savu darbu. Ņemot vērā to, ka Saeimā tūlīt beigsies pavasara sesija, un Saeimā jau ir pieņemti likumprojekti, kas varēja mazināt stabilitāti valdībā, turpmākajos trijos mēnešos ir paredzama pašlaik esošās valdības stabilitāte.
Šī darba galvenais mērķis ir noskaidrot Latvijas Republikas Ministru kabineta (2002 – 2005) sociāli demogrāfisko raksturojumu, kā arī salīdzināt to ar kopējo Latvijas sociāli demogrāfisko raksturojumu. Ja pievērš uzmanību klasiskā elites teorētiķa G. Moskas viedoklim, kas vēsta par to, ka visās sabiedrībās eksistē divas sabiedrības šķiras: viena ir tā, kas valda, savukārt otra: kura tiek pārvaldīta, tad šajā darbā nereti vien tiks salīdzinātas abas šīs šķiras – Ministru kabinets kā tā šķira, kas pārvalda un Latvijas sabiedrība kopumā kā šķira, kas tiek pārvaldīta. Jāpiemin, ka pirmā no šīm šķirām ir pēc skaita neliela, tā izpilda visas politiskās funkcijas, monopolizē varu un izbauda labumus, ko sniedz vara. Savukārt otra sabiedrības šķira ir liela, un tā tiek vadīta un kontrolēta no jau minētās pirmās šķiras puses.1
Darba mērķa sekmīgas sasniegšanas nolūkos tiks veikti vairāki darba uzdevumi un tie ir sekojošie: analizēt 8. Saeimas laikā izveidoto valdību vadītāju un ministru izglītības līmeni, salīdzinot to ar kopējo visā valstī nodarbināto izglītības līmeni. Vēl viens no galvenajiem uzdevumiem attiecās uz elites sociālās struktūras analīzi, lielu uzmanību pievēršot arī sociāli ekonomiskās un politiskās stratifikācijas saiknei. Attiecībā uz šo uzdevumu jau darba sākumā ir nepieciešams norādīt problēmu, un tā ir sekojošā: darba autoram nav izdevies iegūt pilnīgu informāciju par politiskās elites pārstāvju ģimenes locekļu izglītību un piederību noteiktai sabiedrības šķirai, tāpēc darba autors neizdarīs secinājumus par sociāli ekonomiskās un politiskās stratifikācijas saikni, jo tie varētu neatbilst reālajai situācijai. Trešais no darba uzdevumiem attiecās uz politiskās elites rekrutācijas analīzi, lielu uzmanību veltot populārāko rekrutācijas kanālu noskaidrošanai. Bez augstāk minētajiem uzdevumiem, darba autors veltīs uzmanību sieviešu, pilsoņu un citu sabiedrības grupu pārstāvniecībai visās 8. Saeimas laikā izveidotajās valdībās, salīdzinot to ar kopējo situāciju valstī. …