Latvijas Republikas Satversme valsts valdīšanas sistēmas pamatos liek parlamentārismu ar stingri apvienotu ministru kabinetu kā augstāko izpildvaras un valsts politikas orgānu.
Ministru kabineta veidošanas un darbības pamatprincipi ir noteikti Latvijas Republikas Satversmes 4. nodaļā. Atsaucoties uz šo nodaļu, ir izstrādāti atsevišķi likumi, noteikumi, nolikumi, kuri “runā” par Ministru kabineta veidošanas kārtību, atsevišķu ministriju, ministru kompetenci to darbības principiem, kā arī visa starpā ir ietvertas Ministru kabineta funkcijas, kuras tad arī aplūkoju savā darbā.
Darba tematā - Latvijas Republikas Ministru kabineta funkcijas, ietvertie jautājumi, ir bijuši, ir un arī būs aktuāli ikvienam Latvijas Republikas iedzīvotājam, kamēr vien Latvija būs neatkarīga, demokrātiska republika.
Aktuāla tādēļ, ka Ministru kabineta funkcijas un to realizēšana ir virzīta uz sabiedrisko aktivitāšu sabalansēšanu, t.i., Ministru kabineta funkciju realizēšanas process regulē ikvienu sabiedrības dzīves sfēru, lai tā būtu izglītība, veselības aprūpe, sociālās garantijas vai arī iekšējā vai ārējā drošība - par visu to ir atbildīgs Ministru kabinets, kas ar tam deleģētajām funkcijām nodrošina ikviena sabiedriskā procesa pilnvērtīgu norisi.
Teorijā pastāv divi viedokļi – pirmais, ka funkcijas un uzdevumi ir viens un tas pats, - otrais, ka funkcijām tiek pakārtoti uzdevumi, kas ir vienreizēji un izpildāmi bez ievērojama laika resursu patēriņa.
Darbu balstu uz otro funkciju skaidrojuma pieeju, proti, funkcijas ir kā mērķis, bet uzdevumi – līdzeklis mērķa sasniegšanai. Balstoties uz šo pieeju, darbā līdztekus Ministru kabineta funkcijām apskatu arī uzdevumus – kā funkciju nodrošināšanas līdzekli.…