Latvijas Republikas Saeima 1995.gada 2.februārī pieņēma un Valsts prezidents 1995.gada 18.februārī izsludināja likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kurš stājās spēkā ar 1995.gada 1.aprīli, un ir uzskatāms par nodokļu sistēmas pamatlikumu.
Nodokļu un nodevu likumu piemērošanas kārtību nosaka tikai konkrētie likumi vai Ministru kabineta noteikumi. Savukārt atbilstoši likumiem un Ministru kabineta noteikumiem Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un apstiprina metodiskos norādījumus, pēc kuriem aprēķināmi nodokļi un grāmatvedībā atspoguļojamas ar nodokļu aprēķināšanu saistītās darbības.
Konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi pašvaldību budžetos.
Likums “Par nodokļiem un nodevām” nosaka, ka ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, kā arī to darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, nodokļu un nodevu maksājumi tiek noteikti atbilstoši prasībām kādas izvirzītas 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 29.aprīļa Vīnes konvencijā par konsulārajiem sakariem.
Latvijas Republikas likums “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk - Likums) ir spēkā no 01.04.1995. līdz šīm brīdim. Likums sastāv no 8 nodaļām:
I. Vispārīgie noteikumi;
II. Nodokļi;
III. Nodevas;
IV. Nodokļu maksātāji;
V. Nodokļu administrācija;
VI. Nodokļu (nodevu) aprēķināšana, iekasēšana un atmaksāšana;
VII. Atbildība par nodokļu likumu pārkāpšanu;
VIII. Nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība;
un Pārejas noteikumiem.
Ar Likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 1991.gada likums “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”.