Krimināllikumā ir noteikta Latvijā pastāvošo Kriminālsodu sistēma. Tā būtiski atšķiras no soda veidu uzskaitījuma Latvijas Kriminālkodeksā - izslēgti vairāki sodu veidi (nometinājums, izsūtījums, atbrīvošana no amata, sabiedriskais nopēlums), kurus pēdējos gados tiesu praksē tikpat kā nepielietoja, bet Krimināllikumā norādīti daži jauni sodu veidi (arests, piespiedu darbs). Darba izklāstā tiks aplūkots soda un papildsoda jēdziens, kā arī konkrēti visi no papildsodu veidiem - mantas konfiskācija, izraidīšana no Latvijas republikas, tiesību ierobežošana, naudas sods, policijas kontrole. Lielāka uzmanība tiks pievērsta tādam papildsoda veidam kā mantas konfiskācija, kurš ir visbargākais no papildsodu veidiem - tiks veikta plašāka šī soda piemērošanas analīze. Referāta nobeigumā tiks apkopoti darba gaitā iegūtie secinājumi.
Pielikumā pievienoti daži tiesas spriedumi ar šādiem piespriestajiem papildsodu veidiem – policijas kontrole, tiesību ierobežošana un mantas konfiskācija.
1. Sods
Sodu sistēma ir likumā noteiktā kārtībā izvietots kriminālsodu izsmeļošs uzskaitījums, kurus tiesa var piespriest personām, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus. Soda veidu uzskaitījums ir tiesai obligāts, tā nevar piespriest citu sodu. Bez tam ikviena soda robežas Krimināllikumā ir stingri noteiktas.
Sods no noziedznieka viedokļa ir viņa pastrādātā sekas, no valsts viedokļa – mērs, ko pieņem vainīgā darbības rezultātā…