Darbā apskatīta Latvijas valsts tapšana un konstitucionālā nostiprināšana sākot ar idejām, to īstenošanas centieniem un beidzot ar reālu Latvijas Republikas konstitucionālo tiesību prakses veidošanas sākumu.
Kursa darba temata izvēle pamatojama ar vairākiem iemesliem. Pirmkārt, Latvija ir salīdzinoši jauna valsts, tomēr ar bagātīgu, dažādiem zīmīgiem notikumiem piesātinātu vēsturi, kuri būtiski ietekmējuši tās politisko iekārtu un tiesības tādas, kā tās ir tagad. Autors uzskata, ka ir ļoti noderīgi to izpētīt, jo tikai tā var izprast to, kādēļ pašlaik tiesības, kas neapšaubāmi iet roku rokā ar visas valsts politisko dzīvi un attīstību, pastāv tieši tādas, kādas tās ir tagad un ne savādākas.
Otrkārt, pētot tieši konstitucionālo tiesību attīstību noteiktā laika periodā iezīmējas arī citu tiesību jomu un nozaru tā laika situācija un attīstība, jo konstitucionālās tiesības caurvij visas citas tiesību nozares un tās attīstās tikai kopā ar konstitucionālajām tiesībām. Ņemot vērā iepriekš teikto var secināt, ka izpētot konstitucionālās tiesības noteiktā laikā var spriest arī par šā laika vispārējo politiski-ekonomisko stāvokli, kā arī par citu tiesību nozaru attīstību. Kā arī jāizdara vēl viens secinājums, kas izriet no šī paša aspekta, proti, nav iespējams objektīvi spriest par citu tiesību nozaru attīstību pētot kādu tiesību nozari atrauti no citām, īpaši konstitucionālajām tiesībām.
Par Latvijas valstiskuma veidošanās sākuma laiku pastāv atšķirīgi viedokļi. Populārākie ir divi – 13. gadsimts un tāpat arī 19. gs. Šajā darbā netiek runāts par 13.gadsimtu, jo par šo laiku viedokļi ir ļoti pretrunīgi. Šo laika periodu raksturo pirmo politisko veidojumu parādīšanās, turklāt vēstures avotos tiek pieminēti arī noteikti administratīvās pārvaldes elementi un kultūras līmenis. Taču vai šie elementi noveda pie valsts – vienprātības šajā jautājumā nav.
Darbā apskatīta Latvija tieši 20. gs. Sākumā – laikā, kas uzskatāms par izšķirošu un ļoti būtisku latviešu tautas dzīvē, jo tieši šajā laikā tika panākts tas, ka tagad mēs varam blakus jēdzienam „Latviešu tauta” sākt lietot arī jēdzienu „Latvija” tādā izpratnē, kādā to lietojam šodien, tātad, Latvija, kā starptautiski atzīts, suverēns varas nesējs ar visiem neatkarīgas valsts pastāvēšanas priekšnoteikumiem.
Strukturāli darbs sadalīts 3 daļās, katrā no kurām runāts par kādu noteiktu un zīmīgu posmu Latvijas valsts tapšanas un konstitucionālās attīstības pašos pirmsākumos, kas iezīmē savas izmaiņas konstitucionālo un līdz ar to arī visu citu tiesību jomā.
Kā pirmais apskatīts periods kad tikai vēl tapa un nostiprinājās idejas par jaunas neatkarīgas valsts veidošanu un veidojās vai tika veidoti apstākļi tās tapšanai. Otrajā daļā Latvijas Republikas proklamēšana, kā arī pasākumi, kas ar to tieši saistīti apskatīti caur konstitucionālo tiesību prizmu. Un trešajā daļa ir runa par Latvijas konstitucionālās attīstības vienu no svarīgākajiem posmiem – Satversmes pieņemšanu, kā arī iezīmēti konstitucionālo tiesību attīstības virzieni pēc šī notikuma.
Kopā šīs daļas veido vispārēju skatījumu uz Latvijas valsts konstitucionālo noformēšanu un nostiprināšanu 20. gs. sākumā.…
