SECINĀJUMI
Izanalizējot darbā ietverto informāciju par kredītportfeļa būtību un izvērtējot tās galvenos rādītājus autore ir secinājusi, ka:
1. kredītportfelis pēc savas būtības ir izsniegto kredītu skaits un apjoms, kuram ir savas sastāvdaļas – dažādu kredītu veidu attiecība kredītportfelī un noteiktā kredītu struktūra, kas ir atkarīga no tādiem rādītājiem, kā likviditāte, rentabilitāte un riska līmenis.
2. kredītportfeļa kvalitāte ir būtiski atkarīga no kredītriska iestāšanās iespējas, ko tomēr ir iespējams pārvaldīt, balstoties uz normatīvajiem aktiem, kā, piemēram, uz Kredītiestāžu likuma, uz FKTK noteikumiem Nr. 194 „Kredītriska pārvaldīšanas normatīvajiem noteikumiem”, Bāzeles komitejas noteikumiem un kredītriska iekšēju pārvaldīšanas sistēmu.
3. līdz 2008. gadam izsniegto kredītu kopsumma strauji auga, 2008. gadā tā sasniedza 16588,9 milj. LVL, kas bija par 278,7% vairāk nekā 2004. gadā, bet jau pēc 2008. gada līdz 2012. gada 3. ceturksnim kredītportfelis samazinājās, par ko liecina FKTK bankas ceturkšņa pārskatu dati, kas kopumā nozīmē kredītportfeļa pasliktināšanos.
4. par kredītriska iestāšanās palielināšanas iespējām liecina izsniegto kredītu termiņstruktūra, kur pēc FKTK bankas ceturkšņa pārskatu datiem no 2004. gada līdz 2012. gada 3. ceturksnim lielāko daļu, apmēram 70% no kopējā izsniegto kredītu apjoma, aizņem nelikvīdi aizdevumi ar termiņstruktūru virs 5 gadiem. Par kredītportfeļa pasliktināšanās tendenci liecina arī kredītu sadalījums pēc aizņēmēja, kur, savukārt, apmēram 80-85% no visiem kredītiem tika izsniegti mājsaimniecībām un privātajām nefinanšu sabiedrībām - tieši tai sabiedrības daļai, kas visvairāk cieš no ekonomiskās nestabilitātes, kas tieši šobrīd ir novērojama valstī.
5. par kredītportfeļa stabilitāti liecina FKTK dati par izsniegto kredītu valūtu. Tā, 73,6 % no visiem kredītiem tika piešķirti eiro valūtā, kas samazina vairākus ekonomiskos un politiskos riskus, kā, piemēram, kursa risku un likmju strauju izmaiņu risku.
6. novērtējot kredītportfeļa kvalitāti var secināt, ka krīzes un pēc krīzes laikā tā pasliktinājās, par ko liecina kredītu atlikuma bez kavējuma samazināšanās sākot ar 2008. gadu un zaudēto kredītu palielinājums. Tomēr sākot ar 2011. gadu situācija lēnām sāka uzlaboties. 2012. gadā kredītportfeļa kvalitāte turpina uzlaboties, un gada sākumā kredīti ar kavējumu sastādīja 22% kredītu.
…