Secinājumi
15. maija apvērsumam bija liela nozīme Latvijas valsts vēsturē. Kārlis Ulmanis kaut arī bija diktators, un viņa laiki bija autoritārie laiki, bet līdz ar to Latvija sāka attīstīties un atmosties. Līdz ar Ulmaņa režīmu aktivizējās eksporta darījumi. Kā arī Latvijai izdevās samazināt ārējos parādus. Latvijā pastāvēja laba ārējā tirdzniecība, uzlabojās rūpniecība.
Ulmanis vēlējās „uzlīdzināt visus uz augšu”, lai Latvija paceltos kā tirdzniecības un saimniecības, tā arī amatniecības u.c. jomās. Jā, viņš bija varaskārs un tiecās iegūt vairāk un vairāk, bet tas deva guvumu, ar to Latvija sāka uzplaukt. Tā attīstījās kā nekad un manuprāt, tas pavisam nav slikti. Arī Civillikuma izveidošana, pēc manām domām bija vienīgi Ulmaņa vēlēšanās it kā ierakstīt sevi vēsturē, lai viņu zina, ciena. Viņš vēlējās, lai viņu klausa. Kā jau tika minēts Ulmanis padarīja Civillikumu par savu personisko sasniegumu. Ulmanim izdevās paveikt to, ko citi nevarēja sasniegt ilgu gadu laikā.
Tātad gan apvērsumu, gan civillikuma izstrādi tomēr var attiecināt uz Kārļa Ulmaņa tieksmi pēc varas. Viņš vēlējās būt vienīgais visgalvenākais valstī, kuram visi kalusītu. Nav pārsteigums kāpēc iedzīvotāji uzskatīja Kārļa Ulmaņa režīmu par pozitīvu, jo tas daudz ko iedeva Latvijai, Latvija kļuva moderna. Ar Ulmani valstī uzsākās īstā celtniecība, kas nevarēja poziconēt viņa apvērsumu no sliktās puses, cilvēki redzēja tikai to labāko, viņi redzēja Ulmanī to glābēju, kas palīdzēja izrāpties Latvijai no bezdibeņa. Ulmanis bija Latvijas patriots, kur mīlēja un loloja savu valsti. Viņš pieprasīja arī no visiem tēvzemes cienīšanu un apzinīgu darbu tās labā. Pieminot Ulmaņa laikus cilvēkiem apziņā ir ielikts: latviešu valoda un kultūra, pieklājīgs dzīves līmenis, normāli funkcionējoša sabiedrība un valsts. Ulmaņa laiki salīdzinājumā ar iepriekšējiem necilvēcīgiem gadiem šķita gandrīz paradīze.
Civillikuma izstrāde bija ļoti svarīga Latvijai, jo līdz tam vienota civillikuma nebija, Latvija bija sašķēlta daļās un to bija nepieciešams apvienot. Bija jāgroza likumi, jāpiesaista vieni otriem, lai būtu kāds konsensus.
Es nevaru iejusties tajā laikā, kad cilvēki savām acīm novēroja Ulmaņa laikus, bet lasot literatūru es neieraudzīju sliktus momentus autoritārajos laikos un uzskatu, ka tie deva daudz Latvijas attīstībai, ko nevar uzskatīt par sliktu.
…
