Latvijas Republikas Civillikums

Secinājumi
1. Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms tiešajā un parastā nozīmē - alternatīva demokrātijai un nespēja nekādā gadījumā kļūt totalitāram.
2. Apvērsuma valdība 18. maijā sev patvarīgi piešķīra Saeimas tiesības, ar šo varas izpildi apvienojot izpildu un likumdošanas varu vienā.
3. Autoritārais režīms bija tas, kas vēlējās par jebkuru cenu veidot modernu, dinamisku un nacionālu Latvijas valsti. Tas savukārt deva Latvijai gan diezgan pozitīvu, gan negatīvu vēsturisko pieredzi.
4. Jauns civillikums bija diezgan sarežģīts vēsturisks nacionāls darbs. Jaunajam likumam bija svarīga un aktuāla nozīme arī latviešu likumu valodas un tiesību terminoloģijas izveidošanā, pilnveidošanā.
5. Jaunā Civillikuma ieviešana īstajā dzīvē prasīja un piespieda vairāku citu likumu pārstrādāšanu un piemērošanu jaunajiem nosacījumiem, kas bija izveidoti. Civillikuma normas bija cieši un neatraujami saistīti ar Civilprocesa nolikuma un Notariāta nolikuma normām.
6. Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma Latvijā beidza pastāvēt kā parlamentāra republika (Saeimas darbības izbeigšanās pēc tā).
7. Kārla Ulmaņa režīmu iedzīvotāji uztvēra pozitīvi tāpēc, ka K.Ulmaņa sociāli ekonomiskās koncepcijas un idejas bija labi attīstīta saimniecība, izglītība un kultūra un starptautiskā ekonomika
8. Latvijas Republikas civillikuma struktūru veido no Ievads un 4.daļas - Ģimenes tiesības, Mantojuma tiesības, Lietu tiesības, Saistību tiesības.)
.
…