Latvijas Republikas Civillikums (1937.g.)

Pēc ilgiem gadiem beidzot Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, kura spēja nedaudz nostāties uz savām kājām. Sāka pa mazām attīstīties tautsaimniecība, kas latviešu iedzīvotājiem bija kā saules stariņš. Bet ne visur tik labi klājās, jo Saeimas darbā , un valsts pārvaldē bija lielas nepilnības, kuras, godīgi sakot, nemēģināja novērst. Saeimā darbojās pārāk liels skaits partiju, kas traucēja likumdošanas darbību. Līdz ar to nespēja pieņemt svarīgus lēmumus, kas skāra valsti. Tāpat arī starp partijas locekļiem valdīja lielas nesaskaņas, tas ir, viņi centās viens otru nomelnot kā varēja, bet piemirsa pat valsts un sabiedrības problēmām. Viņiem interesēja tikai savi mērķi. Līdz ar to lielākajās partijās veidojās kreisā nostāja, kas rosināja sabiedrības negatīvo nostāju pret tām. Bet dažām partijām neizdevās veidot savu valdību, jo tā nebija ieinteresēta sadarboties ar citām partijām. Valdībā norisinājās īsta nekārtība, kas ietekmēja sabiedrības negatīvo nostāju pret valdošo iekārtu.
Bet bija partija, kas tomēr spēja vienoties ar citām partijām, tā bija Zemnieku savienība, kas tolaik bija viena no lielākajām partijām. No šīs partijas bieži vien tika ievēlēti ministru prezidenti, bet tie bieži mainījās, jo viņi nevarēja iztapāt visām partiju vēlmēm. Partijas vēlējās pieņemt tādu likumu, kas dotu lielākas pilnvaras Valsts prezidentam, bet samazinātu politisko partiju skaitu.…