Ārējā tirdzniecība kļūst svarīgāka visā pasaulē, jo īpaši tādās mazajās valstīs kā Latvija. Arvien biežāk iepērkoties jūtam to, ka robežas ir paplašinājušās. Mēs varam iegādāties tādas preces un pakalpojumus, par kuriem pat nenojautām pāris gadus atpakaļ. To ir veicinājusi ne tikai Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, bet arī vairāku gadu veidotā pieredze sadarbībai ārējā tirgū. Līdz ar to pasaule sāk pārveidoties par globālu tirgu – vietu, kur visi, kas vēlas satikties, to var arī izdarīt. Strauji turpina attīstīties zinātne un tehnoloģijas, kas sniedz plašas iespējas valstīm savstarpēji sadarboties un apmaiņas rezultātā arī gūt savstarpēju labumu. Ir izveidoti dažādi moderni komunikācijas un norēķinu līdzekļi, kā rezultātā ārvalstu darījumi ir kļuvuši ātrāki un parocīgāki pat tad, ja pircējs ar pārdevēju dzīvo dažādos kontinentos. Risks, kas pastāv, veicot starptautiskus darījumus, tiek samazināts līdz minimumam. Arvien šaurākas kļūst robežas starp valstīm un šajās valstīs sastopamo tradicionālo produkciju. Tagad arī Latvijā ir iespējams nopirkt citu valstu nacionālos ēdienus un preces. Arī citu valstu pārstāvji daudz labāk var iepazīt mūsu produkciju. Tiek mainīts priekšstats par saimniecisko organizāciju, uzņēmēju grupu vietu un valsts lomu, iesaistoties pasaules tirgū. Šos procesus regulē starptautiskā tirdzniecība, kura ir ārējās tirdzniecības pamatā.
Tāpēc ir svarīgi katrai valstij noskaidrot tās priekšrocības, trūkumus un jau esošās tendences saražotās produkcijas izgatavošanā, jo īpaši tagad, kad mēģinām izkļūt no krīzes radītajām sekām. Būtisku loma šeit ir eksporta un importa rādītājiem un, protams, starptautiskā politika, kādu katra konkrētā valsts piekopj.
Katrai valstij ir svarīgs noteikts stāvoklis attiecībā pret citām valstīm. Tāpēc sadarbībai ir būtiska nozīme, ne tikai, lai būtu apritē, bet arī, lai valsts gūtu labumu. Ārējā tirdzniecība ir viens no galvenajiem valsti raksturojošajiem lielumiem, jo norāda uz to, cik daudz produkcijas saražo pati valsts un cik daudz tai vajag ievest.…
