Valsts statusa maiņa un pilsoniskā apziņa. Ir ļoti svarīgi zināt vai pilsonības statuss ir nozīmīgs faktors, kas diferencē Latvijas iedzīvotāju attieksmes un uzskatus. Tas savukārt veicina vēl viena jautājuma izveidi: vai pastāv konflikts starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Ir izstrādāti vairāki secinājumi, un tie ir sekojošie: Pēdējo gadu laikā ir notikuši vairākas pārmaiņas nelatviešu politiskajā orientācijā. Piemēram, 1990. gadā tikai 40% nelatviešu vēlējās iegūt Latvijas pilsonību, savukārt jau 1994. gadā aptuveni 75% krievu un 70% citām tautām piederīgo ir gatavojušies vai vēl gatavosies iegūt pilsonību. Jāpiemin, ka stipri audzi ir arī to nelatviešu skaits, kas vēlas Latviju redzēt kā suverēnu valsti, kā arī lielākā daļa nelatviešu uzskata, ka tieši Latvija ir viņu tēvzeme. Ir mazinājies arī to nelatviešu skaits, kas vēlas doties projām no Latvijas uz sev tuvāku valsti. Arī nelatviešu piederības izjūta Latvijai ir manāmi augusi un valstiskās identitātes izjūta ir palielinājusies. Un šos jau iepriekšminētos faktus sekmē nelatviešu šāds nelatviešu viedoklis: Ekonomiskā un politiskā sistēma Latvijā nākotnē attīstīsies sekmīgāk nekā Krievijā. Tomēr jāpiemin, ka nepilsoņiem ir diezgan vāja uzticība Latvijas valstiskajai suverenitātei.
Pastāv atšķirības arī nepilsoņu vidū, un tās ir sekojošās: Ir atšķirīga kopības izjūta. Piemēram, kopības izjūta ir vairāk izteikta tiem nepilsoņiem, kas vēlas iegūt pilsonību, savukārt maz izteikta tā ir nepilsoņiem, kas nenodarbina savus prātus ar Latvijas pilsonības pieņemšanu.
Starp pilsoņiem un nepilsoņiem pastāv atšķirība arī attieksmē par pagātnes politiskajiem režīmiem, respektīvi, par padomju laikiem. Latviešiem ir negatīva attieksme pret Padomju Savienību, savukārt tajā pašā laikā nepilsoņiem ir daudz pozitīvāka attieksme. Atšķirīgi uzskati ir starp jauno un veco paaudzi, starp izglītotākiem cilvēkiem un mazāk izglītotākiem. Jāsecina, ka latviešu un nelatviešus šķir viedoklis par pagātni, taču vieno doma par nākotni. …
