Latvijas partiju sistēmas rašanās un attīstības procesu var iedalīt divos etapos – partiju izveidošanās etaps, kas ir 20.gs. 80.gadu beigas, kā arī otrais etaps, kurš sākās no 1993.gada. Šos etapus ir iespējams iedalīt vēl sīkākos periodos. Pirmais periods ir neformālo sabiedrisko organizāciju izveidošanās, nākošais ir Latvijas Tautas frontes laiks. Tad seko partiju veidošanās divvaldības periodā, kā arī partiju veidošanās pēc 1991.gada augusta un partiju veidošanās pēc 5.Saeimas vēlēšanām.
Latvijas Trešās atmodas gados neformālās sabiedriskās organizācijas bija politisko partiju sākums. Šīs neformālās sabiedriskās organizācijas īsti netika uzskatītas par politiskajām partijām, taču laika gaitā tās izvirzīja politiska rakstura mērķus un programmas. Neformālās organizācijas veidoja vadības centrus un nodaļas, veica biedru un piekritēju uzskaiti, tomēr par politiskajām neformālās organizācijas nevar uzskatīt, jo tās neizvirzīja pretenzijas uz varu , bet darbojās kā padomju režīma vājinātājas plašākā vai šaurākā jautājumu lokā. Papildus tam, cilvēki, kas darbojās šajās organizācijās, varēja darboties kā partijas biedri citās partijās, par tādām līdz 90.gadu sākuma tika uzskatīta arī LTF, LNNK un Interfronte.