Latvijas plēsīgie dzīvnieki

Pie plēsējiem pieder dažāda lieluma un izskata dzīvnieki. Mazākā plēsēja – zebiekste ķermeņa garums ir tikai 12 – 14 cm masa – ap 100 g, bet lielākā – baltā lāča ķermeņa garums sasniedz līdz 300 cm masa līdz 100 kg.
Plēsēji apdzīvo visas ģeogrāfisko ainavu zonas un visdažādākos biotopus.
Pielāgošanās konkrētam dzīves veidam, barībai un barības iegūšanas apstākļiem visspilgtāk izpaužas kāju, galvaskausa, bet it īpaši zobu sistēmas uzbūves īpatnībās. Kājām lielākajai daļai sugu ir 5 pirksti, kas apbruņoti ar asiem nagiem. Atkarībā no pārvietošanās ātruma un rakstura kāju pēdu stāvoklis var būt dažāds; sastopami gan pēdmiņi gan pirkstpēdmiņi un pirkstmiņi.
Ķermeņa apmatojumā ir pārstāvētas visas matu kategorijas. Aukstā un mērenā klimata joslā dzīvojošām sugām apmatojums parasti mainās divas reizes gadā un vasaras apmatojums ievērojami atšķiras no ziemas apmatojuma.
Plēsējiem ir labi attīstīta centrālā nervu sistēma ( it īpaši lielo smadzeņu puslodes un ožas daivas) un maņu orgāni. Labi izveidotas ir ķīmisko, akustisko un vizuālo signālu sistēmas.
Plēsēji ir lielākā daļa ir gaļēdāji (lai gan lieto arī augu barību) un monogāmi dzīvnieki. Sastopami ģimenēs un atsevišķi (galvenokārt tēviņi), tika dažas sugas dzīvo labi organizētās grupās. Lielākā daļa plēsēju, it īpaši vairošanās periodā, ir izteikta ar aizņemto teritoriju, kuru iezīmē un aizsarga.
Plēsēji sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu un mazākās okeānu salas.
Plēsēju kārtā ietilpst 7 dzimtas,89 – 100 ģintis un apmēram 253 sugas .Latvijā sastopamas 4 dzimtas (suņu, kaķu lāču un sermuļu), 9 ģintis un 14 sugas.…