Latvijas pilis

Par godu pils uzcelšanai no jauna un par piemiņu rīdzinieku sakāvei 1515. gadā mestrs Valters fon Pletenbergs lika iemūrēt virs ieejas vārtiem skulpturālu Dievmātes cilni. 19.gadsimta 60. gados daļēji noārdīja zviedru celtos nocietinājumus un turpināja izdaiļot gubernatora telpas. To plāns un dekors pa daļai nosaka arī tagadējo pils interjeru. Latvijas pirmās republikas laikā 30. gados un pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1993. – 1995. gadā bijušās Vācu ordeņa pils daļu restaurēja un piemēroja Valsts prezidenta pieņemšanas un kancelejas vajadzībām.[6.] Pēc neatkarības atgūšanas Valsts prezidents Guntis Ulmanis pārnāca strādāt Rīgas pilī 1995.gada jūnijā. Pirms tam gan šeit tika uzņemti vairāku valstu – Polijas, ASV, un Portugāles – prezidentu vizītes. [skatīt pielikumu nr.6.]

Secinājumi
Rakstot šo darbu es atradu atbildi uz savu jautājumu – kura ir vissenākā un kura ir visjaunākā pils no manām izvēlētajām pilīm. Tātad senākā pils ir Turaidas pils, kas celta 1214. gadā, taču visjaunākā pils ir Zemītes muižas pils, kura celta 1850. gadā. Interesanti bija uzzināt teikas un nostāstus par šīm pilīm, kā arī tur noritējušo sadzīves ikdienu.
…