Latvijas pilis

Latvijas Valsts prezidenta oficiālā rezidence atrodas Rīgas pilī - nozīmīgā 14.-20. gadsimta vēstures un arhitektūras piemineklī.

Rīgas pils vēsture

Pils celtniecība Daugavas krastā tika uzsākta 1330.gadā, kad rīdzinieki pēc sakāves karā ar Livonijas ordeni (1297-1330) bija spiesti izpostītās ordeņa pils vietā pilsētas centrā uzcelt jaunu, taču ne pašā pilsētā, bet gan cieši tai blakus bijušā Sv.Gara hospitāļa vietā. Līdzīgā bruņotā konfliktā 1484.gadā arī šī pils nopostīta.
Pēc Livonijas ordeņa uzvaras karā 1491.gada rīdzinieku kapitulācijas noteikumos bija paredzēts, ka pilsētniekiem sešu gadu laikā pils atkal jāuzceļ, tomēr atjaunošana ieilga līdz 1515.gadam. Ordeņa mestrs jau kara sākumā savu sēdekli bija pārcēlis uz Cēsīm. Līdz pat 1561.gadam - Livonijas ordeņa likvidācijai - Livonijas karā pils palika Livonijas ordeņa bruņinieku mājvieta, ko pārvaldīja pilskomturs.
Pēc Livonijas viduslaiku valstiņu likvidēšanas 16.gadsimta otrajā pusē, Rīgas pilī atradās poļu (1578-1621) un zviedru (1621-1710) pavaldoņu un ģenerālgubernatoru rezidence, bet no 1710-1917.g. - krievu ģenerālgubernatora un viņam pakļauto administratīvo iestāžu mītne.
1922.gadā Rīgas pils kļūst par Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidenci. Pēc Latvijas valsts neatkarības iznīcināšanas no 1940.-1941.gada februārim pilī apmetas Latvijas PSR Tautas komisāru padome, 1941.gada februārī pils ziemeļu daļā tika iekārtota Pionieru pils. Latvijas valsts pastāvēšanas laikā pils dienvidu daļā darbojās muzeji. Šobrīd te izvietoti Ārzemju mākslas, Rakstniecības, teātra un mūzikas un Latvijas Vēstures muzeji. 1995.gada 12.jūnijā pilī atgriezās Latvijas Valsts prezidents.…