SECINĀJUMI
1. Piena lopkopība Latvijā ir viena no nozīmīgākajām lauksaimniecības apakšnozarēm. Uz 2011. gada 1. janvāri Latvijā reģistrēti 182 751 slaucamo govju un 13492 kazu un salīdzinājumā ar 2010. gada sākumu kopējais skaits ir palielinājies.
2. Piena ražošanas saimniecību struktūra Latvijā joprojām ir izteikti sadrumstalota, jo 2009. gadā lielākajā daļā piena ražošanas saimniecību ir tikai 1-5 govis – 28 136 saimniecībās, kas veido 85,4% no kopējo saimnīcību skaita. Vairāk kā 20 govju ir tikai ap 1347 saimniecībās, tajā skaitā 170 saimniecībās — vairāk par 100 govīm, kas salīdzinot ar 2008. gadu (160 saimniecības) ir nedaudz palielinājies.
3. Lauksaimniecības produktu un pārstrādāto lauksaimniecības produktu eksporta kompensāciju saistošā likumdošana, kas attiecas arī uz pienu un piena produktiem ir MK noteikumi Nr.237 (01.04.2008.) "Lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības režīma administrēšanas kārtība". Noteikumi nosaka kārtību, kādā administrē lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirdzniecību ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (trešās valstis). Piena un piena produktu eksportu regulē arī Eiropas Komisijas Regulas.
4. Krievija ir nozīmīgākā trešā valsts, uz kuru Latvija eksportē pienu un piena produktus, taču, lai šo eksportu attīstītu vēl vairāk, vai arī nesamazinātu esošo apjomu Ministru kabinets ir izstrādājis rīkojumu Nr. 421 "Par rīcības plānu "Par pārtikas produktu eksporta veicināšanu uz Krievijas Federāciju". Rīcības plāna mērķis ir uzlabot Latvijas pārtikas preču eksporta nosacījumus uz Krievijas Federāciju.
5. Piena un piena produktu eksporta dinamikā 2008. gadā bija vērojams straujš kritums no gandrīz 15 milj. Ls 2008. gadā uz 8 milj. Ls 2009. gadā. To var izskaidrot ar ekonomisko situāciju, kas ietekmēja gan pašu Latvijas piensaimniecību, gan eksportvalstu iedzīvotāju pirktspēju. Taču 2010. gadā piena un piena produktu eksports pieauga vairāk kā 2 reizes salīdzinot ar 2009. gadu, jo tikai izveidoti dažādi pasākumi, kas sekmētu ekportu, lai tiktu „sildīta” Latvijas ekonomika.
6. Piena un piena produktu eksportam ir ļoti plaša struktūra, jo šie produkti pavisam ir eksportēti uz gandrīz 50 trešajām valstīm visā pasaulē. Visvairāk piens un piena produkti tiek eksportēti uz Krieviju. Ik gadu īpatsvars eksportam uz Krieviju pieaug. 2010. gadā salīdzinot ar 2009. gadu eksporta īpatsvars pieauga par 13,14%p. Nozīmīgs, bet mainīgāks ir eksports uz Azerbaidžānu.
7. Salīdzinot 2010. gadu ar 2009. gadu eksportētais apjoms ir pieaudzis visiem piena un piena produktiem, taču visvairāk ieauga siera un biezpiena eksportētais apjoms – gandrīz par 7 milj.Ls. Visvairāk tiek eksportēts siers un biezpiens, tad paniņas, krējums u.c. skābinātie produkti un trešajā vietā saldināts piens un krējums.
8. Lai sekmētu piena un piena produktu eksportu, kā arī atbalstītu ekoprtētājus, tiek maksātas eksporta kompensācijas. Pēdējos gados vislielākais eksporta kompensāciju apjoms bija 2007. gadā, uz 2008. gadu tas samazinājās par 89,03%, ko var izskaidrot ar ekonomisko krīzi, līdz ar to, naudas līdzekļu samazināšanu. 2009. gadā salīdzinot ar 2008. gadu kompensāciju apjoms pieauga vairāk kā par 100%, jo sākās ekonomiskās situācijas atveseļošana, stimulējot eksportu. Taču 2010. gadā kompensāciju apjoms ir samazinājies un ir vēl mazāks nekā 2008. gadā.
9. Hipotēze tika pierādīta daļēji, jo piena un piena produktu eksports 2010. gadā ir strauji pieaudzis, tāpat ir pieaugši eksporta apjomi visās piena un piena produktu klasifikācijas grupās, taču eksports uz trešajām valstīm ir sadrumstalots, jo ir tikai divas svarīgākās eksporta valstis – Krievija un Azerbaidžāna, bet uz pārējām trešajām valstīm eksports ir minimāls.
…
