Pārtikas rūpniecība ir otra lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare un veido piekto daļu no rūpniecības pievienotās vērtības. Šī nozare ir cieši saistīta ar lauksaimniecību un zvejniecību. Pārtikas rūpniecībai ir sarežģīta struktūra, tajā ietilpst ap 20 apakšnozaru, kas ražo gan gatavus produktus, gan pusfabrikātus. Cukura, siera, augļu konservu un zivju konservu rūpniecība orientējas uz izejvielu avotiem. Maizes, konditorejas, alus, piena rūpniecība ir koncentrēta galvenokārt produkcijas patēriņa rajonos. 2002.gadā pārtikas rūpniecībā bija nodarbināti 27.8 tūkst. Strādājošo. Apmēram 75% no nozares saražotā tiek patērēts vietējā tirgū, pārējais tiek eksportēts, galvenokārt uz Krieviju, Lietuvu un Igauniju. Nozarei pēdējos divos gados ir stabili pieauguma tempi, pateicoties ārējā pieprasījuma straujai izaugsmei. Pieprasījums pēc Latvijas pārtikas produktiem ir krietni palielinājies visos tirdzniecības virzienos - gan uz Krieviju un citām NVS valstīm, gan uz ES, kā arī uz Lietuvu un Igauniju. Kaut gan tajā pašā laikā jāatzīmē arī straujais pārtikas produktu importa pieaugums. Turklāt šajā periodā ir samazinājušās ražotāju cenas, kas negatīvi ietekmēja pārtikas ražotājus. Cenu samazinājumu noteica lielā konkurence iekšējā tirgū vairākās preču grupās, piemēram, gaļas produktiem, kā arī konkurence ārvalstu tirgos, piemēram, zivsaimniecības produktiem.
Apmēram 75% no nozarē saražotā tiek patērēts vietējā tirgū, pārējais tiek eksportēts, galvenokārt uz Igauniju, Lietuvu un Krieviju. Līdz ar iestāšanos ES pieprasījums pēc Latvijas pārtikas produktiem palielinājās visos tirdzniecības virzienos, – gan uz Krieviju un citām NVS valstīm, gan uz ES, turklāt uz ES valstīm eksports palielinājās vairāk kā pusotru reizi, galvenokārt pieprasījumam pieaugot Igaunijā un Lietuvā. Pārtikas preču eksports uz Lietuvu un Igauniju veido vairāk nekā pusi no Latvijas pārtikas preču eksporta uz ES valstīm.
Latvijas rūpniecībai ir izteikta koncentrācija Rīgā un tās reģionā, kas liecina par dažādu Latvijas reģionu nevienmērīgu ekonomiskās aktivitātes un attīstības līmeni. No rūpniecības produkcijas kopapjoma 61,7% tiek saražots Rīgas reģionā. Pārējo Latvijas reģionu procentuālais ieguldījums kopējā produkcijas apjomā ir krietni mazāks:
12,2% Kurzemes reģionā;
10,8% Vidzemes reģionā;
9,4% Zemgales reģionā;
6,0% Latgales reģionā.…
