Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:130659
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Latvijas parlamenta vēlēšanas likums    3
  Pašvaldību vēlēšanas likums    5
  Latvijas parlamenta un pašvaldību vēlēšanu likuma evolūcija un šodienas diskusija par to    7
  Pilsonība, vēlēšanas tiesības un procentu barjeras    8
  Valsts prezidenta institūcijas problēmas    9
  Izmantotā literatūra    10
Darba fragmentsAizvērt

Saeimas vēlēšanas likums regulē pašas Saeimas vēlēšanas un kā pirmais nosacījums, lai persona varētu vēlēt ir jābūt Latvijas pilsonim un šai persona ir jābūt 18. gadus vecam. Saeimas vēlēšanu likums nosaka arī ierobežojumus vēlētāju grupām - tās ir personas, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas iestāde un personas, kuras ir atzītas par rīcībnespējīgām.
Līdzīgi nosacījumi ir arī personām, kuras vēlās kandidēt Saeimas vēlēšanās – tam ir jābūt Latvijas pilsonim un jābūt vismaz 21 gadu vecam. Savukārt Saeimas kandidātam ir šādi ierobežojumi, lai varētu būt ievēlētam – persona ir atdzīta par rīcībnespējīgu, izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē, ir agrāk bijis sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ir vai ir bijusi PSRS vai LPSRS vai ārvalstu valstu drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienesta darbinieks, kā arī ja ir uzlikts aizliegums kandidēt. Deputāta kandidātam, kurš strādā par amatpersonu ir jāatsakās no sava amata, lai varētu kandidēt.
Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāmi piecos vēlēšanas apgabalos – Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanas apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanas apgabalu vēlētāju skaitam, kuru konstatē atbilstoši pēc Iedzīvotāja reģistra. Katra vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka pēc - visu vēlētāju skaitu dalot ar skaitli 100, šādi iegūtie veselie skaitļi apzīmē vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu.
Kandidātu sarakstu var iesniegt reģistrēta politiskā organizācija (partija) vai apvienība. Kandidātu sarakstus iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kurai ir attiecīgai politiskās organizācijas (partijas) pilnvarojums. Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds un personas kods. Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos. Lai Centrālā vēlēšanu komisija reģistrētu kandidātus ir nepieciešams iesniegt 1000 latu drošības naudu. Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstus visos vēlēšanu apgabalos, un tā atdodama iemaksātājam, ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta kaut vienā vēlēšanu apgabalā ievēlēts vismaz viens deputāts. Drošības naudu, kas iemaksāta par tāda nosaukuma kandidātu sarakstu, no kura neviens deputāts nav ievēlēts, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties