Secinājumi.
1. Vācija bija neapmierināta ar to, ka tai bija jāizmaksā reparācijas. Līdz ar to sākās dziļais naids pret tām valstīm, kam bija viņās jāmaksā un pret citām arī, jo tās vēl netika iekarotas.
2. Josifs Staļins uzstādīja tādus ultimātus, ka neviena Rietumeiropa nespēja tos pildīt un atteicās no Krievijas palīdzības.
3. 1939. gada 23. augustā tika parakstīts Molotova- Ribentropa pakts starp Krieviju un Vāciju, kas izšķīra daudzu valstu likteņus.
4. Pirms ultimāta izdošanas valsts iedzīvotāji tikai iebiedēti, lai tie piekristu tā parakstīšanai.
5. Piekrītot Krievijas ultimātam, valdība valsts pilsoņus atstāja neziņā par reālajām briesmām, jo uzskatīja, ka tas ir labākais variants, kad var iztikt bez upuriem.
6. Latvijas teritorija bija tikai sava veida starpnieks, kur notika cīņa starp divām lielvalstīm( „spēļu laukums”).
7. Hitlers bija gudrāka nekā Staļins, jo uzbrukumu viņš uzsāka pirmais. Un taktika Hitleram bija labāk pārdomāta nekā Staļinam.
8. Latvijas teritorija nonāca no vien jūga un otru, bet pirms tam tika pietiekami izpostīta.
9. II pasaules karš noslēdzās ar to, ka Latvijas teritorija un tauta tika pamatīgi iznīcināta. Un tas, ka karā Vācijas pārstāvji pirmie nolika ieročus, kas bija kā zīme, ka tie padodas.
10. II pasaules karā var tā teikt, ka uzvarēja krievi, kuri pēc tam savu naidu izvērta pret latviešu tautu.
11. Latvijā vislielākā cilvēku izvešana notika 1941. gada 14. jūnija naktī, kad izveda vairāk kā 20 tūkstošu cilvēku.
12. II pasaules karā Staļins un Hitlers veica cilvēku „šķirošanu”, kur tikai atlasīti un iznīcināti valsts iedzīvotāji, kas nav piemēroti viņu parametriem. Visvairāk cieta ebreju tautas locekļi.
13. Pret ebrejiem izturējās kā pret lupatām- sākumā visu atņēma, pec tam nostrādināja, bet beigās nogalināja.
14. Latviešiem arī bija savs kauna traips, jo viņi palīdzēja deportāciju laikā, masu iznīcināšanā jeb holokausta laikā, kur ap lielu sparu iznīcināja cilvēku dzīves un tos pašus.
15. Šie divi režīmi tika veikti bez jebkādam tiesībām, tikai uzskatu pēc.
…