Molotova-Ribentropa pakts
1939.gada 23.augustā noslēgtais Padomju Savienības un Vācijas neuzbrukšanas līgums un tā neatņemamā sastāvdaļa - slepenais papildu protokols (Molotova - Ribentropa pakts) bija prettiesisks un cinisks darījums, izlīgums uz sešu trešo valstu rēķina. Tas sadalīja Austrumeiropu vācu un padomju ietekmes zonās.
Protokola 1.pants noteica, ka Latvija , Somija un Igaunija tiek "atdota" Padomju Savienībai : "Teritoriāli politiskas pārkārtošanās gadījumā pie Baltijas valstīm(Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas) piederīgos apvidos Lietuvas ziemeļu robeža ir vienlaikus Vācijas un PSRS interešu sfēru robeža."
Savukārt protokola 2.pants nosprauda abu agresīvo lielvalstu "interešu sfēru" robežas Polijā, kā arī fiksēja tās valstiskuma iespējamo izzušanu: "Jautājumu, vai abu pušu interesēm atbilst neatkarīgas Polijas valsts saglabāšana un kādām jābūt tās robežām, galīgi varēs noskaidrot tikai tālākās politiskās attīstības gaitā".
3.pants akcentēja PSRS intereses Besarābijā un Vācijas pilnīgu politisko neieinteresētību šajā apgabalā.
Padomju - vācu neuzbrukšanas līgums, kuru vēsturnieki nereti dēvē par "uzbrukuma paktu" , iededza zaļo gaismu Otrajam pasaules karam. Vācija iesāka karadarbību 1.septembrī un kopā ar Padomju Savienību, kura iesaistījās konfliktā septiņpadsmit dienas vēlāk, dažu nedēļu laikā iznīcināja Polijas neatkarību.
Kā kara, dalīšanas un iznīcināšanas paktam 23.augusta līgumam nav analoga visā Eiropas 19.un 20.gadsimta vēsturē. Grūti iedomāties vēl rupjāku un noziedzīgāku sazvērestību pret mieru un valstu suverenitāti.
…