Latvijas okupācija un ārpustiesas represijas

Secinājumi
1. 1939. gada 23. augustā tika parakstīts Molotova- Ribentropa pakts starp Krieviju un Vāciju – tas izšķīra daudzu valstu likteņus.
2. Latvijas valsts un tautas likteni vairāk nekā uz pus gadsimtu izmainīja neuzbrukšanas līgums un tam pievienotais slepenais papildu protokols par ietekmes sfēras sadalīšanu Austrumeiropā (Molotova-Ribentropa pakts).
3. Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējās neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās.
4. Molotova–Ribentropa pakta atstātās sekas: Eiropa sadalīta ietekmes sfērās un Baltijas valstu okupācija.
5. Molotova–Ribentropa pakta atstātās sekas Eiropas politikā un sabiedrībā būs jūtamas vēl daudzus gadus.
6. Vēlāk Molotova-Ribentropa pakts tika papildināts ar draudzības līgumu starp PSRS un III reihu. Neuzbrukšanas un draudzības līgumi bija spēkā līdz 1941. gada 22. jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS.
7. Pret cilvēkiem izturējās kā pret lopiem, nekādas cieņas, jo tos deportēja lopu vagonos, kur īsti nav ar ko elpot, nav ūdens un ēdiena.
8. Padomju Savienībā likumiem un tiesiskumam nebija nekāda pamata. Padomju varas locekļi varēja rīkoties kā viņiem labpatīk. Tikai vajadzēja atcerēties to, ka rezultātam jābūt „spīdošam, labam”. Šāda veida deportācijas un represijas nekādos apstākļos nevar tikt uzskatītas par normālu tiesisku aktu, tiesisku rīcību.
9. Pirms ultimāta izdošanas valsts iedzīvotāji tikai iebiedēti, lai tie piekristu tā parakstīšanai. Josifs Staļins tāpēc uzstādīja tādus ultimātus, ka neviena Rietumeiropa nespēja tos pildīt un atteicās no Krievijas palīdzības.
…