Latvijas okupācija un ārpustiesas represijas

SECINĀJUMI
1. Molotova – ribentropa pakts jeb neuzbrukšanas līgums starp PSRS un Vāciju tika parkastīts 1939. gada 24. augustā Kremlī. Līdz ar to Staļins plānoja izbēgt militāro saskarsmi ir Vāciju, kā arī bija pārliecināts par vienošanos ar sabiedroto valsti ārkārtas situācijās.
2. Hitlera – Staļina pakta slepenais protokols ietekmēja Baltijas valstu un arī Latvijas likteni, jo tas paredzēja “interešu sfēru” noteikšanu starp Vāciju un Krieviju. Līdz ar to 1940. gada PSRS aizsāka Latvijas okupēšanu.
3. 1940. gada vasara Latvijai nozīmēja neatkarīgās valsts iekārtas bojāeju, jo 17. jūnijā Padomju Savienības karaspēks sāka pāriet Latvijas robežu. Šis laiks ir arī Otrā Pasaules kara atskaites punkts Latvijas teritorijā.
4. Kārļa Ulmaņa reakcija (piekāpšana) uz PSRS rīcībām ir attaisnojama, jo Latvijas armija nebija gatava Krievijas karaspēkas, kas bija ievērojami stiprāks.
5.Otrais Pasaules karš būtiski ietekmēja Latvijas iekšējo stāvokli:
Masu represiju un deportāciju dēļ demografiskais situācija valstī būtiski pasliktinājās;
tika vajāta latviešu kultūra un valoda.
6. 1941. gada 22. jūnijā Vācu armija iebruka Latvijas teritorijā – Vācija okupēja Latviju.
7. Vācu okupācija ne tikai atkārtoti ietekmēja valsts demogrāfisko stāvokli (represijas un deportācijas), bet arī noteica rāmjus valsts saimnieciskajai politikai – okupētās zemes ekspluatācija ar mērķi pēc iespējas operatīvāk un lētāk nodrošināt karojošo armiju vajadzības.
8. 1945.gada 8.maijā hitleriskā Vācija parakstīja kapitulācijas aktu –ar to arī beidzās Otrais pasaules karš. Taču Latvijas teritoriju Hitlera ļaudis sāka atstāt jau 1944. gadā līdz ar Padomju varas iejaukšanos Latvijā notiekošos procesos un otrreizējo okupāciju.
…