Ne vien ekonomiskā, bet arī kultūrvēsturiskā un politiskā nauda plašākā nozīmē atspoguļo visu civilizācijas attīstības gaitu. Tā bieži vien satur unikālu, nekur citur ne- atrodamu vizuālo vai precizējošo informāciju par reiz dzīvojušu valdnieku un personu likteņiem, seniem vēstures notikumiem, bojā gājušiem arhitektūras un kultūras pieminekļiem. Nereti tā dot skaidrojumu senām leģendām vai liecina par politiskām pār- maiņām valstī un neapšaubāmi ir pasaules kultūras sastāvdaļa.
Naudas vēsture Latvijā ir ļoti interesanta un vienlaikus sarežģīta. To noteikusi mūsu zemes ilgstošā saistība ar lielajiem tirdzniecības ceļiem, no kuriem populārākie bija t.s. dzintara ceļš un zīda ceļš. Tāpat īpatnas pēdas Latvijas monētniecībā ir atstājusi vācu, poļu, zviedru un krievu politiskā un ekonomiskā virs- kundzība.
Neapšaubāmi tradicionālā naudas zīmju forma ir monētas, kas savā vēsturiskās attīs- tības gaitā aizstāja dažādus primitīvos maiņas līdzekļus – lopus, cirvjus, gliemežvākus, ādas, vēlāk – noteiktas formas metāla stienīšus. To svaru, raudzi un vērtību garantēja stienīšu kalējs. Praksē stienīši izrādījās visai neērti, pamazām to vietā stājās monētas.
Senākās monētas, kas atrastas Latvijas teritorijā , atceļojušas no citām zemēm. Seno romiešu monētas ir pirmie drošie naudas atradumi , tās uzskatīja par zināmu vērtību- nēsāja kā piekariņus , deva mirušajiem līdzi kapā, izmantoja rotu gatavošanai. …