1. NAUDAS ATTĪSTĪBA NO SENATNES LĪDZ MŪSDIENĀM.
Nauda ir īpaša prece jeb vispārējs ekvivalents, kurā iemiesots sabiedriskais darbs un ar kuru var izteikt visu citu preču vērtību.
Nauda – jebkas, ko cilvēki pieņem apmaiņai pret precēm un pakalpojumiem. Cilvēki naudu ieviesa, lai tā viņiem kalpotu.
Naudai ir vairākas funkcijas, kuras jāveic cilvēka labā.
Viens no galvenajiem uzdevumiem ir palīdzēt cilvēkiem apmainīt preces un pakalpojumus.
Nauda izsaka preču vērtību un palīdz tās samērot.
Nauda palīdz cilvēkiem uzkrāt bagātību. Dažādās zemēs naudas lomu pildīja dažādas preces. Tās izmantoja kā naudu tāpēc, ka brīvi varēja apmainīt pret jebkuru citu produktu, kā arī izmantot savām vajadzībām. Piemēram, lopus un graudus varēja apēst, no kažokādām pagatavot sev apģērbu. Ādas par maksāšanas līdzekļi izmantoja Skandināvijā, Romā, Spartā. Mongolijā lietoja presētus tējas ķieģelīšus. Ērtāka nauda bija kauri gliemežvāki. Tie bija skaisti un samērā liels retums. Par naudu kalpoja gan mūsu dzintars, gan arī suņa zobi, pipari, lāpstas, auduma gabali, kakao un kafijas pupiņas, pat dzīvnieku galvaskausi. Tomēr preču naudai bija dažādi trūkumi – neērta lietošana, tā bojājās, to nevarēja sadalīt. Tālāk attīstoties ražošanai un tirdzniecībai, naudas lomu sāka pildīt arvien mazāks preču skaits, līdz cilvēki saprata, ka tieši metāls vislabāk var kalpot kā nauda.
Metāla nauda vislabāk atbilda visām naudai izvirzītajām prasībām: nebojājās, aizņēma maz vietas pārvadājot un uzglabājot, bija sadalāma sīkākās daļās. Pasaulē sākās metāla naudas ēra. Vēsture liecina, ka iedzīvotāji lietojuši naudai tādu metālu, kāds šajā zemē bija atrodams. Metāla naudai cilvēki piešķīra dažādu priekšmetu izskatu: Ķīnā lietoja metāla gabaliņus, kas pēc izskata atgādināja kreklus, Meksikā vara naudai bija T burta formā, Ziemeļamerikā – svina lodītes, senajiem grieķiem par naudas vienību kalpoja sešas 1,5 metrus garas dzelzs rīkstes, kuras varēja ērti saņemt saujā. Šo naudu sauca par drahmu (drahma –grieķu val. sauja).
…
