Secinājumi
Neskatoties uz to, ka politiskajā attīstība Eiropa tiek sadalīta Rietumeiropā un Austrumeiropā atzīmējot politisko notikumu attīstības atšķirības, 19. gadsimtā kā Eiropā tā arī Latvijas teritorijā aizsākās nacionālistisko ideju veidošanās. Un interesants fakts parādās tajā, ka pēc Rietumeiropas un Centrāleiropas teorētiķu un rakstnieku idejas par nacionālismu atspoguļo arī Latvijas nacionālistiskās idejas, vēsturiskos, teritoriālos un valodnieciskos aspektus pēc tautas pašnoteikšanās.
Latvijas gadījumā, līdztekus vēsturiskiem aspektiem, lielu ietekmi uz nacionālās kustības aizsākumiem atstāja dzimtbūšanas atcelšana Latvijas teritorijā, kaut arī zemnieki saskārās ar teritoriālām un zemes grūtībām, tā kā zemes iegāde bija dārgā, tā tomēr ļāva dažiem saimniecību zemniekiem savus bērnus sūtīt skolā. Tādejādi sākot veidot latviešu inteliģenci, kas savukārt aizsāka jaunlatviešu kustību, kas pārauga atmodas laikā ar nacionālisma iezīmēm, aizvien vairāk pāraugot un attīstoties par politisko nacionālismu 20. gadsimta sākuma. Tas aizsāka un attīstīja sākuma no Krievijas autonomas valsts veidošanos, un tad pārauga idejā par neatkarīgu Latvijas Republiku, kas suverēnā teritorijā vienotu vienu nāciju ar kopīgām interesēm, vēsturi un vērtībām zem sarkanbaltsarkanā karoga.
Būtiski ir minēt, kaut arī Džona Brejī (John Breuilly) darbā tiek minēts, ka līdz brīdim, kamēr nacionālisms kļuva par svarīgu ideoloģiju, kultūras aspekts bija vājš, un ne vienmēr uzskatīts par nācijas „atšķirīgo” vai vienojošo aspektu. Tomēr Latvijas teritorijā šī varētu būt atšķirīgā iezīme, kur par politiskiem jautājumiem nacionālisms tieši arī attīstījās attīstoties kultūrai.
…