1897.gads - Rīgas pilsētas valde nolemj, ka nobriedusi nepieciešamība pēc otra pilsētas teātra (pirmais bija tā sauktais Vācu teātris - tagadējā Nacionālā opera).
1899. gada jūnijs - sākas būvdarbi. Teātra ēka tiek celta pēc latviešu arhitekta A.Reinberga projekta. Interesants ir fakts, ka, rokot būvbedri izraudzītajā vietā pie pilsētas kanāla, atklājas ap 300 gadu veci, labi saglabājušies zviedru ravelīna pāļi. Celtniekiem jāņem vērā arī plūstošās smiltis, tāpēc ēkas pamatos tiek guldīti 1493 pāļi.Visas ēkas un skatuves iekārtu kopējās izmaksas ir 344 964 tā laika Krievijas rubļi un 21 kapeika. Skatuves iekārtas tiek izrakstītas no Minhenes.
1902.gada 14.septembris - Rīgas pilsētas Otrais teātris tiek iesvētīts.
1902.gada 15. septembris - A.Ostrovska lugas "Sniegbaltīte" pirmizrāde.
1918.gada 18.novembris - teātra ēkā tiek proklamēta Latvijas Republika.
1919.gada 8. februāris - Latvijas PSR Valdības priekšsēdētājs Pēteris Stučka ar dekrētu pa teātru nacionalizāciju šo ēku piešķir jaundibinātajam Strādnieku teātrim. Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājs rakstnieks Andrejs Upīts ir faktiskais teātra vadītājs.
1919.gada 21.maijs - Strādnieku teātris beidz savu darbību.
1919.gada 30. novembris - ar R.Blaumaņa lugas “Ugunī” pirmizrādi Alekša Mierlauka režijā tiek atklāts Latvijas Nacionālais teātris.
1921.gada rudens - par Nacionālā teātra direktoru uz četriem gadiem kļūst Rainis.
1922.gada janvāris - Nacionālajā teātrī sāk strādāt viens no modernākiem sava laika režisoriem - Ernests Feldmanis.…
