Par sava darba tēmu es izvēlējos mūsu nacionālo valūtu, jo naudai ir liela nozīme gan ekonomikā, gan politikā kā arī kultūrvēsturiskajā jomā.
Naudas vēsture atspoguļo visu civilizācijas attīstības vēsturi, jo tā ietver sevī informāciju par reiz dzīvojošajām personām, tautām, valstīm, seniem vēsturiskiem notikumiem. Vēstures laikā naudas izskats pasaulē ir bijis dažāds; nauda ir bijusi dažādu preču veidā, kā, piem., mājlopi; šai naudai sekoja metāla nauda, tad monētas, tālāk papīra nauda, tad arī elektroniskā nauda.
Mana darba mērķis ir izpētīt Latvijas atjaunotās nacionālās valūtas ieviešanas gaitu.
Naudas vēsture Latvijā ir saistīta ar tirdzniecības ceļiem, kas gāja cauri Latvijai, kā arī ar vācu, poļu, zviedru un krievu politisko un ekonomisko virskundzību.
Jauns posms Latvijas naudas vēsturē aizsākās 13.gadsimtā, kad monētas kala arī Baltijā. Livonijas laikā, poļu, zviedru laikos ir gan tapusi, gan arī ievesta nauda.
Arī 20.gadsimta 40.gados mainījās nauda no latiem uz červonciem un rubļiem. Tos nomainīja reihsmarkas, kuras savukārt nomainīja padomju rubļi. Rubļa vizuālo tēlu mainīja naudas reformas. Latvijas nacionālās valsts atjaunošanai sekoja lata atdzimšana.
Nauda ir viens no būtiskākajiem tirgus ekonomikas dalībniekiem. Nauda skar visas dzīves un sabiedrības sfēras. No tās daudzuma apgrozībā ir atkarīgi sekojoši faktori
Preču cena;
Ražošanas attīstība ;
Iedzīvotāju labklājība.
Naudas funkcijas ir šādas:
Apgrozības līdzeklis – Šo funkciju nauda pilda vienmēr, kad notiek samaksa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Naudas esamība padara maiņu daudz ērtāku.
Nauda kā apgrozības līdzeklis neparādijās uzreiz, bet gan vēsturiskās attīstības gaitā, attīstoties preču ražošanai un tirdzniecībai.
Lai iegūtu vienas preces vietā otru, preču īpašniekam kļuva arvien sarežģītāk atrast tādu preci ar kuru varēja vienoties par darījumu. Tādēļ radās nepieciešamība pēc tādas preces, kas būtu apmānāma pret jebkuru preci, šādu funkcija tirgū veic nauda.
Nauda kļuva par starpnieci preču apgrozības procesā (P – N – P). Tā pilda apgrozības līdzekļu funkciju.
Protams, mūsdienās pastāv arī barters, bet tas notiek īpašās situācijās un īpašos apstākļos.…
