Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku", tai ir monopoltiesības izlaist nacionālo naudu - banknotes un monētas - kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valstī. Naudas zīmju aprakstu, numurēšanu, reģistrāciju un monetāro segumu nosaka Latvijas Bankas padome.
LATS (saīsināti Ls) – Latvijas Republikas nacionālā naudas vienība, vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā; izlaista apgrozībā, pamatojoties uz 1919.g. 16. jūlija likumu un attiecīgiem „Noteikumiem par naudu” (apstiprināti 1922.g. 3. augustā). Lats bāzēts uz zeltu; 1 Ls =100 santīmi.
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas, t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
Finanšu ministrs 1918. gada 11. decembrī noteica apgrozība esošās naudas oficiālo kursu, par likumīgu maksāšanas līdzekli atzīstot trīs dažādas ārvalstu valūtas. Taču Latvijai joprojām nebija savas naudas. Bija nobriedusi nepieciešamība radīt nacionālo valūtu.
Latvijas Pagaidu valdība 1919.gada 22. martā deva rīkojumu finanšu ministram izlaist Latvijas pirmās naudas zīmes – Latvijas valsts kases zīmes, nosaucot tās par Latvijas rubļiem, un maiņas zīmes – Latvijas kapeikas. Laikā no 1919. gada aprīļa līdz 1922. gada septembrim šīs zīmes izlaida ar 1, 5, 10, 25, 50, 100, 500 rubļu, bet papīra sīknaudu – ar 5, 10, 25, 50, kapeiku nominālvērtību. Naudas zīmju grafiskā risinājuma autori bija latviešu mākslinieki Jūlijs Madernieks, Burkards Dzenis, Vilhelms Krūmiņš, Hermanis Grīnbergs un Rihards Zariņš. Līdz ar to tika likts pamats patstāvīgai Latvijas naudas sistēmai, tomēr kā likumīgs maksāšanas līdzeklis joprojām funkcionēja arī Krievijas un Vācijas nauda.…
