Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
6,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:639742
 
Vērtējums:
Publicēts: 27.06.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 19 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    2
1.  Latvijas mūsdienu spilgtākie tēlnieki    4
1.1.  Igors Dobičins    4
1.2.  Andris Vārpa    6
1.3.  Jānis Karlovs    8
1.4.  Pauls Jaunzems    10
2.  Rīgas dekoratīvā tēlniecība publiskajā telpā    11
2.1.  Pulkstenis Rīgas un Kobes draudzībai    11
2.2.  Siena grābējas    11
2.3.  Koklētājs ar bērniem    12
2.4.  Vides instalācijas „Rīgai 800”    13
2.5.  „Lībieša galva”    13
2.6.  Skursteņslauķis un mūrnieks    14
3.  21.gs. pieminekļi vēsturiski nozīmīgām personām Rīgā    15
3.1.  Piemiņas akmens Aleksandram Puškinam    15
3.2.  Gleznotāja Voldemara Irbes piemineklis    15
3.3.  Mihaila Tāla piemineklis    16
3.4.  Nobela prēmijas laureāta Ostvalda piemineklis    17
3.5.  Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa piemineklis    17
3.6.  Paula Valdena piemineklis    18
3.7.  Oskara Kalpaka piemineklis    19
3.8.  Ernesta Brastiņa piemineklis    20
3.9.  Džordža Armitsteda piemineklis    21
4.  Kristus Karaļa kalns Aglonā    22
5.  Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs    23
  SECINĀJUMI    25
  LITERATŪRAS SARAKSTS    26
Darba fragmentsAizvērt

Studiju darba mērķis: izpētīt mūsdienu tēlniecības žanra attīstību Latvijā.
Studiju darba uzdevumi:
apkopot informāciju par mūsdienas tēlniecību un spilgtākajiem žanra pārstāvjiem;
izanalizēt Rīgas dekoratīvās tēlniecību publiskajā telpā;
apkopot materiālus par Rīgas vēsturiski nozīmīgām personām tēlniecībā;
apkopot informāciju par Aglonas tēlniecību un par Pedvāles muzeju.
1. Latvijas mūsdienu spilgtākie tēlnieki
1.1. Igors Dobičins
Dzimis 1958. gada 28. jūlijā Rīgā, Latvijā. Igora Dobičina tēlniecība ir viņa emociju, viņa ideju izpausme materiālā.Ja jau viņš uzrunā līdzcilvēku, viņu saprot un uzklausa. Tātad – valoda mums kopēja. Mēs uztveram, bet vai spējam atbildēt. Tā jau arī ir mākslinieka priekšrocība, kas uzliek atbildību. Un trāpa tad, kad darbos atpazīstam savu, bet varbūt daudzu vai pat visas cilvēces emociju lauku. Izsmalcināts, pulēts skaistums mijas ar dramatiskiem virsmas uzirdinājumiem. Brutāls spēks izceļ meditatīvu mieru. Tur ir ilgas un sapņi, uzdrīkstēšanās un sāpes – tāda ir dzīve. Tā ir liela enerģija un spēks, kas liek šīs emocijas izdzīvot akmenim, metālam, zemei, lai pārdzīvotais rezonētos mūsos, lai mēs to vairs neuztvertu kā tēlniecības materiālu vai savaldītu stihiju, bet garīgu enerģiju.
Tēlniecība ir tā mākslas joma, kas ļauj izdzīvot emocijas, ko nespēj sniegt ne romāns vai dzeja, ja nu vienīgi mūzika, varena orķestra skanējums, kur sava vieta pat ērģelēm, nemaz nerunājot par čellu un simtiem vijoļu stīgu. Igora Dobičina tēlniecība cilvēcisko urbāno vidi, ienes emociju lādiņu pilsētas bezpersoniskajā telpā – ir vajadzīga tikai uzdrīkstēšanās vai arī jāatbrīvojas no šaurās utilitārās domāšanas, tad mākslas darbs ieņems sev paredzēto vietu.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties