Referātā „Latvijas minoritāšu politika starptautiskā kontekstā 20.-30.gados” ir apskatīta tēma par trīs lielāko Latvijas tradicionālo etnisko minoritāšu (krievi, ebreji, vācbaltieši) vēsturiski politisko ietekmi uz Latvijas valsts iekšpolitiku un starpvalstu attiecībām starpkaru periodā. Referāta tēmas aktualitāti 20.gs.20.-30.gados tiek saistīta ar Latvijas etnopolitikas situācijas izmaiņām pēc Pirmā pasaules kara, kur Latvija atradās dilemmas priekšā, jo Latvijai bija jāiegūst starptautiskais atbalsts un tajā pat laikā Latvijai bija jānodrošina stabila nacionālā politika, aizsargājot gan latviešu nāciju no pārlieku lielās minoritāšu ietekmes, gan arī Latvijas minoritāšu tiesības, intereses un vēlmes uz pašnoteikšanos, veidojot lojālu iekšpolitiku un ārpolitiku. Referāta mērķis ir iepazīstināt ar dažādo minoritātes jēdziena skaidrojumu, minoritāšu klasifikāciju, kā arī ar starptautiskiem aspektiem, kas noteica minoritāšu jautājuma aktualitāti Eiropa un Latvijā 20.gs.20.-30.gados. Atspoguļot valsts politiku pret Latvijas minoritātēm un minoritāšu politiku pret Latviju un izvērtēt Latvijas minoritāšu ietekmi gan uz valsts iekšpolitiku, gan uz starpvalstu attiecībām.
Referātā tiek sniegts gan teorētiskais minoritāšu jautājumu skaidrojums, gan autores Latvijas minoritāšu politikas 20.gs.20.-30.gados starptautiski politiskā analīze.