1. VISPĀRĒJA NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ
Jau kopš pagājušā gadsimta sākuma mežu platības Latvijā ir palielinājušās un to apjoms ir dubultojies. Pēdējo divdesmit gadu laikā meža platības ir palielinājušās par 141 tūkst.ha jeb vidēji par 7 tūkst. ha gadā.
Pēc jaunākiem datiem meža zemes Latvijā jau klāj 56 % no valsts teritorijas(ZM informācija, 2007). Pēdējo desmit gadu laikā meža platības ir palielinājušās par 423 tūkst.ha jeb vidēji par 42,3 tūkst.ha gadā. (Valsts Meža Dienests)
Vēsturiski meža platību pieaugums ir saistīts gan ar nemeža (lauksaimniecībā neizmantoto) zemju dabisku aizaugšanu, gan šo zemju mērķtiecīgu apmežošanu. Šī darbība pēdējos gados ir tikusi subsidēta no Eiropas Savienības fondiem. Latvijas meža politika nosaka, ka jānodrošina esošās meža platības nesamazināšanās.
1.1. Meža attīstības politikas pamatprincipi
Meži ir Latvijas nacionālā bagātība, ko apsaimnieko, saglabā un vairo, lai līdzsvarotu sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības un nodrošinātu attīstības iespējas, savukārt valsts meža īpašums ir valsts kapitāls un garants Latvijas iedzīvotāju ekoloģisko un sociālo interešu īstenošanai.
2. Meža izmantošanas principi tiek valstiski regulēti, lai stabilizētu koksnes resursu ilgtspējīgu pieejamību un prognozējamu vidi meža produktu pārstrādes attīstībai.
3. Nosakot saimnieciskās darbības papildu ierobežojumus valsts interesēs, meža īpašniekam ir tiesības uz neiegūto ienākumu kompensāciju.
4. Tiek veicināta tirgus ekonomikas un brīvās konkurences attīstība meža nozarē, veidojot atbilstošu tiesību aktu sistēmu un samazinot valsts iejaukšanos saimnieciskajā darbībā.
5. Tiek veicināta valsts un privātā partnerība meža nozarē.
6. Meža nozares attīstības plānošana kopējā Latvijas tautsaimniecības kontekstā ietver ar mežu un meža produktiem saistīto nozaru intereses un iespējas, kā arī veicina reģionu līdzsvarotu attīstību.(Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojums Nr.273)
…
