2. Mazo ostu ietekme uz reģioniem.
Pamatojoties uz iepriekšējā nodaļā apskatīto, mazo ostu raksturojumu, varam secināt, ka katra no mazajām ostām, reģionu ietekmē savādāk. Pēc autora domām viens no faktiem, kas ietekmē reģiona atkarību no ostas ir tieši ģeogrāfiskais novietojums. Piemēram, tādi reģioni, kā Skulte, Salacgrīva, Lielupe ir reģioni, kas atrodas tuvu lielām pilsētām, kā Rīga, Jūrmala. Šo reģionu iedzīvotāju nodarbība nav caurmērā atkarīga no ostu darbības. Kā rāda prakse, daudzi iedzīvotāji, kas dzīvo lauku reģionos netālu no lielajām pilsētām izvēlas strādāt pilsētās, kur var iegūt lielāku atalgojumu, bet paliek dzīvot lauku rajonā, jo tur dzīvošanas izmaksas ir salīdzinoši lētākas. Līdz ar to, šajos reģionos esošajām ostām, uz doto brīdi, nav kritiskas ietekmes uz reģiona ietekmi.
Savukārt reģionos, kā piemēram: Roja, Mērsrags, Pāvilosta, Engure, ostām ir kritiska nozīme, gan attiecībā uz reģiona darbaspēka nodrošināšanā, gan tieši ietekmējot reģionālo labklājību. Par labu piemēru kalpo Engures osta, kur lielākā daļa piekrastes iedzīvotāji ir nodarbināti ar zivsaimniecību saistītās nozarēs. Principā visa reģiona saimniecība ir orientēta uz ostas darbību, tomēr ostai, dēļ līdzekļu trūkuma, nav iespējams pilnvērtīgi darboties, līdz ar to tiek ietekmēta visa piekrastes zivsaimniecība, kas atstāj sekas arī novada budžetā.
Šeit kā viena no problēmām būtu jāmin arī šaurais apstrādājamo kravu diapazons. Vadoties pēc ostu raksturojuma, vislielāko kravu apjomu sastāda koksnes eksports.…