Latvijas mazās hidroelektrostacijas

Latvijas teritoriju klāj visai blīvs hidrogrāfiskais tīkls, ko reljefā iezīmē upes, upītes, strauti, tērces, valki, urgas, gātes, ērtes, odzītes, kopskaitā 12 400, to kopējais garums- ap 38 000 km, vidējais sadalījums- 0,59 km/km2 No visa šī daudzuma tikai 17 upes ir garākas par 100 km.
Upes enerģisko potenci nosaka galvenokārt divi parametri :
kritums ;
satece baseina platībā.
Lielākie kritumi (5-8 m/km) ir Gaujas vidustecē, Aiviekstes labā un Ventas kreisā krasta pietekupes. Toties upju augštecē , kā arī atsevišķos krāčainos posmos kritums var sasniegt pat 8-10 m/km vai pat vairāk. Savukārt vismazākie kritumi ir Lielupes baseina, Lubānas un piejūras zemieņu upēm – 0,2-2,0 m/km. 213 mūsu upēm sateces baseins ir lielāks par 100 km2. 25 upēm tas pārsniedz 1000 km2 un tikai 14 upēm ir virs 2000 km2
Upē ierīkota hidromezgla jaudu nosaka divi lielumi :
pietece Q (m3/s)
līmeņa uzstādījums H (m).
Enerģētisku apvērsumu dēļ jau izsenis upes tiek nosprostotas ar dambjiem, bet pietekošais ūdens ar iespējami lielu spiediemu H tiek novadīts uz hidroagregātiem.…