Latvijas maksājumu bilances kapitāla un finanšu konta analīze (1995.-2004.g.)

Sava darbā es gribu apskatīt maksājumu bilances būtību, maksājumu bilances sastāvu un dinamiku Latvijā, maksājumu bilances tekošo kontu: ienākumi, kārtējie pārvedumi. Manas darba mērķis ir tuvāk iepazināties ar maksājumu bilances principiem un būtību un noskaidrot maksājumu bilances nozīmi valstī.
Maksājumu bilances būtība. Pasaulē plaši izplatīta naudas, kapitāla un finansu kustība pāri valstu ro­bežām. Tā saistīts ar preču E un I, rezidentu un nerezidentu izmantotiem pakalpojumiem. Aktīva loma ir komercbankām un citām finansu institūci­jām, ietekmīgas ir valstu centrālās bankas, kas ārvalstīs veido savus aktīvu krājumus, ari finansu ministrijas, izplatot ārvalstīs savus vērtspapīrus budže­ta deficīta segšanai.
Pāri robežai fiziski nauda plūst pavisam reti. Uzņēmumi, iestādes, ban­kas norēķinās ar bezskaidrās naudas maksājumiem, arī iedzīvotāji uz ārval­stīm vairs neved skaidru naudu, bet bieži līdzi ņem kredītkartes un debetkartes, ceļojumu čekus.
Pasaulē pieņemta kārtība apkopot datus par naudas kustību pāri valsts robežām, sagatavojot maksājumu bilanci (MB), ar ko saprot tieši ārējo vai starptautisko maksājumu bilanci.
Raugoties no ĀES viedokļa un to ietekmes uz MB, var nodalīt šādas
valstu grupas:
Lielas, ekonomiski patstāvīgas, ar relatīvi nelielām ĀES darbības aktivitātēm, kā, piemēram, ASV, Japāna, Ķīna u.c. Sajās valstīs naudas kustība pāri valsts robežām ir relatīvi neliela
Valstis ar attīstītu rūpniecību, plaši izvērstiem ĀES, ar spēcīgu vairumtirdzniecību: lieli satiksmes centri, kā, piemēram, Singapūra un Honkonga. Visās relatīvi lieli IKP apjomi, pie tām pieder ES valstis u.c.…