2.1. Latvijas maksājuma bilances tekošā konta analīze
Latvijai raksturīgs relatīvi liels tekošā konta deficīts. Galvenais deficīta iemesls ir izteikti negatīvā tirdzniecības bilance. Apmēram piekto daļu no tās dzēš pozitīvā pakalpojumu bilance, jo ekonomikā ir augsts tranzītpakalpojumu īpatsvars. Jāpiemin, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas ir sarucis, taču šo samazinājumu daļēji nosedz citu pakalpojumu eksporta pieaugums. Pārsvarā negatīvo tekošā konta saldo nosedz ārvalstu tiešās investīcijas un citas ilgtermiņa kapitāla plūsmas. Latvijas Bankas rezerves aktīvi palielinās. [3;60-61]
2004. gadā pasliktinājās tirdzniecības bilances saldo (skatīt 1.1. tabulu), preču importa pieaugumam apsteidzot preču eksporta kāpumu, kam pamatā bija augošais iekšējais pieprasījums un preču krājumu veidošana pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī vairākas liela apjoma investīciju preču vienreizējās iegādes. Preču eksporta kāpumu lielā mērā noteica Latvijas preču pieprasījuma kāpums ārējos tirgos un noturīgā konkurētspēja, kā arī tirdzniecības nosacījumu uzlabošanās līdz ar eksporta cenu kāpumu augstā eiro kursa ietekmē. [3;60]
Kā jau minēju, 2004. gada tekošā konta deficīta pieaugumu galvenokārt noteica tirdzniecības bilances pasliktināšanās. Lai gan preču eksporta pieaugums bija ievērojams (par 25% faktiskajās cenās) tomēr importa pieaugums bija vēl straujāks (par 27%). Ievērojami palielinājās visu preču grupu – kapitālpatēriņa, starppatēriņa un patēriņa preču imports. Divas trešdaļas importa kāpuma noteica preču fiziskā apjoma pieaugums, bet vienu trešdaļu – cenu celšanās. Absolūti lielākais pieaugums bija starppatēriņa preču importam sakarā ar rūpnieciskās izlaides būtisku kāpumu. Starppatēriņa preču imports veido pusi no Latvijas preču importa, tāpēc tā svārstības visbūtiskāk ietekmē kopējos importa apjomus. [3;61]
Latvijā iekšzemes pieprasījums ir lielāks nekā iekšzemes kopprodukts, tāpēc veidojas tekošā konta deficīts. Tas nozīmē, ka, lai finansētu iekšzemes investīcijas, jāizmanto arī ārvalstu uzkrājumi. [3;61]…
