SECINĀJUMI
1. Aplokšņu algas salīdzinoši biežāk saņem pensionāri un pirmspensijas vecuma darbinieki, kas skaidrojams ar grūtībām konkurēt darba tirgū un mazāku pretestību pret negodīgu darba devēju.
2. Latvijai arī tuvākajā nākotnē paredz lēnāku, taču tomēr ekonomisko attīstību.
3. Vidējie dati rāda, ka Latvijas ekonomika straujiem soļiem uzlabojas, taču jāņem vērā, ka situācija atsevišķos reģionos ir dažāda. Joprojām saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība un nabadzība.
4. Straujiem soļiem pēdējos gados norisinājusies ne tikai ekonomiskā attīstība Latvijā, bet arī ēnu ekonomikas pieaugums.
5. Latvijā tirgus uzraudzības iestāžu darbā ieviests “Konsultē vispirms” princips, kas paredz, ka mērķis nav uzņēmējus sodīt, bet gan būt uzņēmēju uzticamam palīgam un sadarbības partnerim.
6. Kopumā ēnu ekonomikas nodarītie zaudējumi valsts kasei tiek lēsti vairāk kā 1 miljards EUR.
7. 2018. gadā veikti vairāki ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi, kas vainagojušies ar dažādu nodokļu apjomīgāku iekasēšanu.
8. Nākamo piecu gadu laikā vidējā bruto darba samaksa varētu sasniegt
9. Salīdzinot ar attīstītākām valstīm, Latvijā ļoti maz pieaugušo iesaistās mūžizglītībā, radot tiem grūtības iekļauties mūsdienu darba tirgū, kas nereti prasa kvalifikācijas pilnveidošanu un pielāgošanos tehnoloģijām.
…