Latvijas, Lietuvas, Igaunijas starptautiskās attiecības

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas vispārīgs raksturojums.
Šajā nodaļā autore īsumā apskata un salīdzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vispārējo raksturojumu, t.i., iedzīvotāju skaitu, platību, valodu un ģeogrāfiskās īpatnības Latvija, tāpat kā Igaunija neatkarību no Padomju Savienības atguva 1991. gadā, savukārt Lietuva to jau atguva 1990. gada 11. martā.
Visas trīs valstis atrodas Baltijas jūras krastā, no kā arī cēlies apzīmējums Baltijas valstis.
Latvija ir zema reljefa valsts ar lielām mežu platībām un piegādā kokmateriālus būvniecībai un papīra rūpniecībai. Tās daba ir bagāta ar savvaļas dzīvniekiem un augiem. Latvijā ražo arī patēriņa preces, tekstilizstrādājumus un darbgaldus. Arī Igaunija pārsvarā ir zema reljefa valsts, atrodas Baltijas jūras austrumu krastā ar daudziem ezeriem un salām. Lielākā daļa zemes ir apstrādāta vai to klāj meži. Tās ekonomika balstās uz inženiertehnisko nozari, pārtikas rūpniecību, metālapstrādi, ķīmisko rūpniecību un koka izstrādājumu ražošanu. Lietuvas ainavā dominē līdzenumi, rietumu un austrumu augstienēs ir nelieli pakalni. Meži aizņem mazliet vairāk nekā 30% no valsts teritorijas.
Igauņu valoda ir radniecīga somu valodai, bet ar pārējo Baltijas valstu, Latvijas un Lietuvas, valodām, kā arī krievu valodu tai nav līdzības. Tomēr apmēram ceturtā daļa tās iedzīvotāju ir krieviski runājoši. Latvijas lielākās iedzīvotāju etniskās grupas ir latvieši (56%) un līdzīgi kā Igaunijā arī šeit ir ļoti daudz krievu (29%). Lietuvā situācija ir daudz atšķirīgāka nekā Latvijā, jo šeit aptuveni 84% iedzīvotāju ir lietuvieši, bet divas lielākās minoritātes ir poļi, kuru īpatsvars ir 6%, un krievi, kuru skaits ir tikai nedaudz lielāks par 5%. Lietuviešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei. …