Nobeigums
Autores kursa darba mērķis izzināt un aplūkot būtiskākās atšķirības Latvijas lata ieviešanas sistēmā, kā arī noskaidrot kā Latvijas lats ietekmējis ārējās tirdzniecības izaugsmi. Visa kursa darba laikā autore ar dažādām metodēm centās izzināt kursa darba mērķi.
Strādājot pie kursa darba, vislielākās grūtības sagādāja nepieciešamās informācijas atrašana un apstrādāšana, jo tēma ir salīdzinoši plaša un nav iespējams visu atrasto informāciju apkopot šajā darbā vai arī izvēlēties to, kura no atrastās informācijas darba lasītājiem liktos vissaistošākā, gan attiecībā uz Latvijas lata ieviešanu, gan ārējās tirdzniecības tendencēm un tās attīstību pēc lata ieviešanas.
Kursa darba izvirzīto hipotēzi, kas ir sekojoša: „Veiksmīgi ieviests Latvijas lats ir garants efektīvas ārējās tirdzniecības izaugsmei”, darba laikā autorei izdevās pierādīt. Latvijas nacionālās naudas vienības ieviešana nav vienas dienas darbs. Jau pirms tā ieviešanas ir svarīgi zināt to, kādas sekas tas atstās uz valsts ekonomiku un citām jomām. Abos laika periodos pie lata ieviešanas ir strādājuši vairāki izglītoti cilvēki, lai ieviešanas process noritētu veiksmīgi un bez jebkādiem starpgadījumiem. Viens svarīgs iemesls tam, kāpēc lata ieviešana nav vienas dienas process, ir tas, ka jaunai naudai ir jābūt stabilai un ir nepieciešamība samazināt inflāciju, kā tas noritēja pirms lata ieviešanas 1993.gadā. Ja tas netiek piekopts, jaunā nauda ir spējīga sagraut visu valsts ekonomiku un pazaudēt visus tās tirdzniecības darījumus ar ārvalstīm, jo ikviens vēlas darboties valstī, kur tas ir izdevīgi un nenesīs zaudējumus.
Autore droši var apgalvot, ka Latvijā lats tika ieviests ļoti veiksmīgi, pie zema inflācijas līmeņa un ieviestais lats jau uzreiz bija salīdzinoši stabila vērtība, kas nenesa valsts ekonomikai finansiālus zaudējumus. Daudz stabilāks lats kļuva 1994.gadā, kad to piesaistīja SDR un nākamos gados lata kurss bija stabils salīdzinot ar kaimiņu zemēm, lata svārstības nebija būtiskas, tādas kas spētu lielā mērā ietekmēt darījumus ar naudu. Lata stabilitātes un veiksmīgas ieviešanas process, Latvijai nodrošināja sekmīgu ārējo tirdzniecību, kas raksturojama ar pozitīvu zīmi. Toties nebūtu pareizi visus gadus raksturot ārējo tirdzniecību pozitīvi, jo bija periodi, kad eksports strauji samazinājās un imports kāpa, tā radot negatīvu tirdzniecības bilanci. Lai gan ārējās tirdzniecības bilance ir ar negatīvu zīmi, taču ja jāvērtē kopumā, tā ir pozitīva, jo lai gan tirdzniecības bilance ir negatīva, Latvijas eksports visus šos autores apskatītajos periodos ir audzis, ar katru gadu valsts galveno nozaru produkcijas apjoms eksportā palielinās. Protams palielinās arī imports, jo Latvija nav kapitālietilpīga valsts un tai nākas produkciju, ko tā pati sev nespēj saražot importēt no citām valstīm, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem kāpēc arī aug imports.
…